Laikraksts Rossijskaja gazeta atklāti pavēsta, ko vēlas redzēt pie varas kaimiņvalstī Baltijas jūras krastā. Rakstā par vēlēšanu iznākumu tas piedāvā Latvijai izvēlēties vienu no diviem scenārijiem - veidot vai nu proamerikānisku politiku, vai arī neatkarīgu no lielajiem pasaules spēlētājiem. «Pirmais variants - saglabāt pašreizējo koalīciju,» avīze secina, ka triju partiju apvienībai balsu pietiks. «Otrs koalīcijas variants - ar antiamerikānisko noskaņojumu pazīstamā Zaļo un Zemnieku savienība, prokrieviskais Saskaņas centrs un vietējo oligarhu intereses pārstāvošā apvienība Par labu Latviju,» laikraksts uzskatāmi parāda, ka ar «lielajiem spēlētājiem» domātas ASV, bet ne Krievija.
Neofašisma bubulis
Rossijskaja gazeta brīdina, ka pēc «neofašistiskās» partijas Visu Latvijai! iekļūšanas parlamentā «tuvākajā laikā Krievija un krievvalodīgie Latvijas iedzīvotāji saskarsies ar pretkrieviskām un pat rusofobiskām Latvijas parlamenta iniciatīvām».
Arī ziņu portāls Regnum, kuram piedēvē lojālu attieksmi pret Kremli, uzreiz pēc vēlēšanām nodeva «Kremļa vēstījumu» Latvijai, ka nacionālistu nonākšana valdošajā koalīcijā slēgs prezidentam Valdim Zatleram ceļu uz Maskavu. «Kremlī netiks uzņemts cilvēks, kurš atbalsta latviešu neofašistus, kuru lozungi ir «Latviju latviešiem» un «Krievus izsūtīsim uz Krieviju»,» raksta aģentūra.
Tā pati aģentūra Regnum izmanto vēlēšanu laiku, lai saasinātu pilsonības jautājumu. Tā vērš uzmanību uz faktu, ka Latvijā «vairāk nekā 15% iedzīvotāju nav balsstiesību». Aģentūras intervētais Baltijas vēstures un sociālpolitisko pētījumu centra direktors Viktors Guščins pat pavēsta, ka šādos apstākļos vēlēšanas nevar pasludināt par demokrātiskām un brīvām.
Postpadomju saites
Britu laikraksts The Times uzskata, ka Saskaņas centra panākumos daļēji «vainojams» Kremlis. «Ar pārliecināšanas, iebiedēšanas, vardarbības, darījumu, naudas un vecmodīgas diplomātijas palīdzību Putinam izdevies atjaunot ietekmi daudzās no 15 bijušajām padomju republikām,» uzsver avīze un piebilst, ka šie centieni izskaidro Krievijas politiķa piecus gadus seno, vēl valsts prezidenta pienākumus pildot, teikto frāzi, ka PSRS sabrukums bijusi gadsimta lielākā ģeopolitiskā katastrofa. Briti uzsver, ka vēl viens Kremļa pieaugošās ietekmes pierādījums ir tas, ka pērn pirmo reizi kopš Latvijas neatkarības atgūšanas par Rīgas mēru tika iecelts krievu izcelsmes politiķis.
The Times novērojumi nav palikuši bez ievērības. Krievijas premjerministra Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs vēstulē precizē, ka Krievija patiešām cenšas pakāpeniski atjaunot sairušās saites ar bijušajām PSRS republikām, ciešāk sadarbojoties. Viņš norāda, ka ekonomiskā integrācija nāks par labu visiem iesaistītajiem un tajā nav draudu suverenitātei. Draudu meklēšana britiem esot raksturīga, piebilst D. Peskovs.
Ekonomika svarīgāka
Krievijas politologs Sergejs Markovs prokrievisko spēku panākumus skaidro tikai ar to, ka «valsts etnopolitiskā gara uzturēšana, pret ko iebilst Saskaņas centrs, visiem Latvijas iedzīvotājiem pakāpeniski kļūst mazāk svarīga». «Viņi latviešu tautas izzušanas draudus uztver kā tālus,» analītiķi citē laikraksts Komsomoļskaja pravda. «Bailes no asimilācijas, kas ir latviešu nacionālisma pamatā, pakāpeniski izzūd, un aizvien vairāk latviešiem nostiprinās izpratne par to, cik svarīgi ir draudzēties ar Krieviju.»
Arī aģentūras RIA Novosti eksperts Aleksandrs Vasiļjevs uzskata, ka vēlētāji devuši priekšroku Saskaņas centram, nevis «Latvijas valstij atklāti naidīgajai» PCTVL, jo pašreizējos apstākļos ekonomiskie jautājumi šķituši svarīgāki par etniskajiem. Par ārējo ietekmēšanu nevarot būt ne runas.