SVF aizdevums ir matracis, kas mīkstina piezemēšanos, taču ekonomikas atveseļošanai vajadzīgs izpletnis - pārdomātas un iedarbīgas reformas, pauž eksperti. Viena izpletņa daļa - eksports - martā dažās nozarēs rāda cerīgu augšupeju, kuru pārstāvji to gan raksturo kā atsevišķus veiksmīgus darījumus, nevis tendenci.
Apburtais loks
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) fiksētais IK samazinājums atbilst ekonomistu drūmākajām prognozēm - pat Krievijas krīzes laikā tas nebija tik liels. Eksperti pieļauj, ka tādējādi kopējais gada IK samazinājums varētu būt lielāks par budžeta grozījumos paredzētajiem 12-13%, konkrētus skaitļus gan nenosaucot. Savukārt Ekonomikas ministrija šogad prognozē 15-17% IK kritumu, un ministrs Artis Kampars (JL) BNS pieļāvis, ka tādējādi izdevumus var nākties samazināt vēl vairāk, lai sasniegtu ar SVF norunāto 7% budžeta deficītu. Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) Dienai saka, ka tas liek atjaunot sarunas ar SVF par lielāku budžeta deficītu, lai izvairītos no izdevumu un ieņēmumu krituma lejupejošās spirāles. «Izdevumu mazināšana mazina ieņēmumus un atkal atstāj negatīvu ietekmi uz IK. Budžeta deficīts ir skaitlis, kuru noturēt lejupslīdošā ekonomikā ir gandrīz neiespējami, tāpēc svarīgākas ir reformas un dzīvotspējīgas ekonomikas veidošana,» piekrīt Nordea Markets eksperts Andris Lāriņš. Pēc premjera teiktā, skaidrāks šis jautājums būs maija otrajā pusē, kad būs pieejama precīza statistika un sagatavoti budžeta grozījumi.
Dažiem veicas
Martā turpināja mazināties Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts un pieaugt eksports, ziņo CSP. Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums bija 700,6 miljoni latu - par 8,3% jeb 53,7 miljoniem latu vairāk nekā februārī un par 29,7% jeb 296,3 miljoniem latu mazāk nekā pagājušā gada martā. Dažās nozarēs - lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, koka un metāla apstrādē, mehānismu, ierīču un elektroiekārtu ražošanā - martā fiksēta eksporta atjaunošanās, salīdzinot ar ievērojamo pieklusumu februārī, lai arī pret veiksmīgāko pērno martu rādītāji lielākoties joprojām ir negatīvi.
Nozaru pārstāvji labākos rādītājus par tendenci neuzskata, jo to pamats ir atsevišķu veiksmīgu eksporta darījumu sakrišana vienā laikā vai agrāk slēgtu lielāku pasūtījumu izpilde. Lai augšupeja saglabātos, tiek meklēti jauni noieta tirgi, kam bieži palīdzētu joprojām neiedarbinātā valsts garantiju sistēma.
Siets par smalku
Pārtikas, īpaši piena nozares, eksporta kāpumu martā veicināja vairākas lielas preču partijas, no kurām dažas bija jāpārdod par jebkuru cenu, Dienai stāsta a/s Rīgas piena kombināts pārstāve Līga Rimšēviča. Līdzīgi situāciju raksturo Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociācijas ekonomiste Kristīne Bašķere, piebilstot, ka eksporta tirgi, kas lielākoties ir Krievijā un citās postpadomju valstīs, būtu vieglāk apgūstami ar valsts garantijām. Tomēr arī tas var neglābt, jo noteiktais eksporta apgrozījuma minimums neesot izpildāms mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet pieteikumu izskatīšana aizņem divus mēnešus, kas ir par ilgu pašreizējā pasaules ekonomikas situācijā.