Nepilnas divas minūtes garajai Mobija vienpersoniski ieskaņotā sintētiskā orķestra uvertīrai Division seko Pale Horses. Neaprakstāmi skumja, bet skaista dziesma par to, kā visa ģimene mirst, ar sievietes (Zirina Brauna) vokālu un Mobijam tik raksturīgajiem skaņu tembriem, no kuriem viņš neatkāpjas jau gadiem, jo tieši tie visspilgtāk iezīmē mākslinieka muzikālo rokrakstu. Kopā ar Sigur Ros sadarbības partneri Kenu Tomasu albums miksēts uz analogās aparatūras - tas jūtams, ja to uzmanīgi paklausās ar austiņām. Pats Mobijs jauno albumu raksturo kā melanholiskāku un atmosfēriskāku par iepriekšējiem, tam nevar nepiekrist. Trešais - instrumentālais skaņdarbs Shot in the Back of the Head ar griezīgi spocīgajām skaņām un monotoni fatālo bungu ritmu jau izklausās pēc britu dueta Death in Vegas, kas muzikālajā daiļradē pēta sajūtas, kuras cilvēks iztēlojas kā savas pavadones ceļā no šīs uz to neizzināto pasauli, kas mūs sagaida pēc nāves. Tieši šo skaņdarbu, atzīstot, ka tas ir komerciāli neveiksmīgs gājiens, Mobijs ir izvēlējies par pirmo albuma singlu. Tomēr MTV rāda, jo animācijas klipa autors ir... režisors Deivids Linčs - mūziķa draugs, kurš, noklausoties skaņdarbu, piekritis veidot klipu.
Varētu, protams, uzskatīt, ka, iztrūkstot pēdējo gadu lielākā Mobija hita Lift Me Up eksplozīvajai enerģijai, šim albumam ir mazāka iedarbība uz klausītāju, arī autoram tas prasījis mazāk enerģijas. Tomēr šī viedokļa aizstāvjus jāapstrīd, jo rakņāšanās skumjās un drūmākajās fantāzijās, kas albumā nepārprotami jūtama, atņem krietni vairāk spēka un ir daudz pašdestruktīvāka nekā jautra lēkāšana ar augšup paceltām rokām, kliedzot «Lift me up, lift me up, Ohla la la la». Albumā tikai vienā dziesmā dzirdama paša Mobija mūžam it kā apceltā, bet pašcieņu sakostiem zobiem noturējušā mazā cilvēka tēlam perfekti atbilstošā trīcošā balss.
Nav brīnums, ka Mobija koncertā pirms pusotras nedēļas Polijas festivālā Opener dominēja vecie hiti, jo koncertam festivālā, kad ir iestājusies nakts un klausītāji iesiluši, tomēr jābūt ballītei, nevis meditācijas seansam ar skaistu ambientu mūziku, kāda būtu jābauda sēdus vai pat guļus. Jādomā, līdzīgi būs arī Positivus šonedēļ.
Pāragri prognozēt, vai šis albums nozīmē, ka Mobijam popmūzikas pasaule kļuvusi vienaldzīga līdzīgi kā savulaik Alanam Vailderam, kurš atstāja Depeche Mode, lai nodotos tikai ambientās mūzikas projektam Recoil. Mobijs arī iepriekš bijis pietiekami daudzpusīgs - spēlējis pankroku, house, ambiento un kino mūziku, joprojām viņš papildus koncertslodzei uzstājas kā dīdžejs. Arī šī albuma dziesmas Study War pamatmotīvs skan no vinila plates, atsaucei uz to gan nav sanācis vietas kompaktajā bukletā. Katrā ziņā pēc albuma Wait for Me mēs nezinām, ko no Mobija varam gaidīt nākotnē. Tāpēc noteikti jāizmanto iespēja aiziet uz viņa koncertu tepat Baltijas jūras krastā.#
Koncerts
Positivus festivālā Salacgrīvā 18.VII plkst.23.30