Tomēr gan deputātu, gan NRTP un mediju vadības līdzšinējie izteikumi liek domāt - ja arī tiks pieņemts jauns Elektronisko mediju likums, kas Saeimai cauri virzās gliemeža ātrumā, ekspertu piedāvātās radikālās izmaiņas, visticamāk, netiks atbalstītas.
Jāmaina sistēma
NRTP jau gadiem ne tikai pamanās iekļūt dažādos skandālos un radīt aizdomas par politisku ietekmi uz daļas tās locekļu balsojumiem, eksperti to asi kritizē arī par sabiedrības interešu nenodrošināšanu LTV un LR nacionālajā pasūtījumā. Proti, lai gan to finansē no nodokļu maksātāju naudas, sabiedrība lēmumu pieņemšanā par LTV un LR saturu netiek iesaistīta - mediju producenti gadu no gada iesniedz vienus un tos pašus projektus, ko NRTP bez skaidriem vērtēšanas kritērijiem apstiprina, norāda RSU žurnālistikas programmas vadītāja Anda Rožukalne. LU profesore Inta Brikše pieļauj, ka NRTP un sabiedriskajiem medijiem ir izdevīgas esošās problēmas. Tā, viņasprāt, LTV un LR vadība varot nepārtraukti aizbildināties, ka mediji nevar nodrošināt pietiekami kvalitatīvu saturu, jo nav naudas, savukārt NRTP šī situācija ir izdevīga - ja nav naudas, nevar izvirzīt augstas kvalitātes prasības.
Elektronisko mediju likumprojektā, kas lēnām virzās uz 2.lasījumu Saeimā, paredzēts, ka padomes locekļus apstiprināšanai Saeimā virzītu tās Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija. Taču eksperti uzskata, ka sistēma jāmaina tās pamatos, un iesaka veidot sabiedrisko mediju fondu, kas būtu LTV un LR kapitāldaļu turētājs. Tādējādi sabiedrisko mediju īpašnieks vairs nebūtu atbildīgs arī par komercmediju uzraudzību. Savukārt fonda padome varētu apspriest plašāku jautājumu loku, kas skar sabiedrisko mediju saturu. Tiesa, ekspertu starpā joprojām neesot vienprātības, kā šo fonda padomi varētu veidot - padomes gluži tāpat kā NRTP locekļus varētu apstiprināt Saeima, taču būtiska ir locekļu izvirzīšanas kārtība, jo svarīgi, lai fondā tiktu iesaistītas dažādas sabiedrības grupas. Tas būtu sabiedrisks darbs ar niecīgu atalgojumu vai, iespējams, pat bez algas. Fonda ideju par Latvijas situācijai piemērotu uzskata arī jurists Lauris Liepa, jo tas varētu būt labs risinājums, lai sabiedriskos medijus nodalītu no valsts pārvaldes.
Ja tiktu izveidots šāds fonds, atklāts būtu jautājums par NRTP nepieciešamību, jo to, vai raidorganizācijas ievēro likumu, tikpat labi varētu uzraudzīt arī kāda valsts ie-stāde, izriet no A.Rožukalnes teiktā. Tam piekrīt arī Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka, sakot, ka šo darbu varētu uzņemties, piemēram, Kultūras ministrija.
Vienā virzienā
Ar plašu atbalstu fonda idejai eksperti nevar lepoties. Darba grupas sēdē, kurā eksperti prezentēja priekšlikumu, politiķi to ar lielu entuziasmu neuzņēma, par to neslēpti smīkņāja NRTP priekšsēža vietniece Dace Buceniece un LTV ģenerāldirektors Edgars Kots, to neatbalsta arī Dz.Kolāts. D.Buceniece norāda, ka priekšlikums ir negatavs, jo ir pārāk daudz neskaidrību - ne tikai par fonda izveides kārtību un sastāvu, bet arī, piemēram, par padotību un finansēšanu. Viņa arī atgādina, ka ideja par divu padomju veidošanu, lai nodalītu atbildību par sabiedriskajiem un komercmedijiem, bija izteikta jau sen un savulaik noraidīta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā. Tās toreizējā un arī tagadējā priekšsēde Ingrīda Circene (JL) uzskata, ka daļu padomes funkciju, piemēram, monitoringu un licenču izsniegšanu, varētu pārņemt ministrijas, taču atsevišķai konsultatīvai padomei būtu jāatbild par sabiedrisko mediju saturu. Vai fonda veidošana ir labākā iespēja iedzīvināt šādu mehānismu, viņa neņemas spriest, pirms frakcijā nav uzklausīti juristi.
«Es esmu pret fondu,» norāda atbildīgās Saeimas komisijas pārstāvis ZZS frakcijas priekšsēdis Augusts Brigmanis. Viņaprāt, jāpaliek NRTP, jo «fonds tiek virzīts vienā virzienā», netieši pasakot, ka, viņaprāt, tas veidots, lai radītu iespēju sabiedriskos medijus izmantot noteiktu interešu labā. Mēģinājumus iegūt lielāku ietekmi LTV un LR redz arī cits komisijas loceklis Boriss Cilevičs (SC). Viņš gan nenoliedz, ka būtu jānodala atbildība par sabiedriskajiem un privātajiem medijiem, tomēr ekspertu priekšlikumu neatbalsta, jo tas neesot sasaistīts ar esošo likumprojektu.
Arī Dz.Kolāts piekrīt atbildības nodalīšanai, bet viņš uzskata, ka par LTV un LR jāatbild divu līmeņu institūcijai. Tajā varētu ietilpt darba grupa, kas atbildētu par nacionālā pasūtījumu izstrādi un vērtēšanu un nebūtu pastāvīgi padomes locekļi, bet gan varētu sanākt pāris reižu gadā, kā arī eksperti, kas vērtētu uzņēmumu saimniecisko darbību.