Tomēr FM vadība nolēmusi nodrošināties pret Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) iebildumiem, apbraukājot novadus un gūstot to vadītāju atbalstu arī ar individuāliem solījumiem.
Pēdējā laikā FM brauc tikties ar novadu un pilsētu pašvaldību vadītājiem, lai skaidrotu jauno modeli, - šādas tikšanās notikušas jau Madonā un Jēkabpilī, rīt plānots doties uz Dobeli, bet ceturtdien uz Cēsīm. «Svarīgi ir tikties klātienē ar pašvaldību pārstāvjiem, atbildēt uz jautājumiem. Visus interesē, kā modelis attieksies uz katru konkrēto pašvaldību,» Dienai stāstīja FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Viņš izteica cerību, ka auglīgas diskusijas notiks arī Saeimas komisijās. Šodien ar jauno finanšu izlīdzināšanas modeli FM iepazīstina Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisiju. A. Jarockis uzsver, ka PFI likumprojektu plānots pieņemt ārpus budžeta portfeļa, nevis kā tā pavadošo likumu. Tas nozīmē, ka šis likums jāpieņem savlaicīgi, lai tā principus ņemtu vērā, izstrādājot nākamā gada valsts budžetu.
Uzsver labumus
Iepriekš oficiālajā FM un ministra J. Reira nostājā izskanējis, ka jaunajā modelī iestrādāta lielākā daļa no pašvaldību priekšlikumiem. Piemēram, valsts budžeta dotāciju paredzēts sadalīt proporcionāli starp pašvaldībām, tuvinot tās pašvaldībai ar vislielākajiem ieņēmumiem uz vienu nosacīto iedzīvotāju. Finanšu ministrijas mājaslapā citēts Jēkabpils pilsētas†domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs (Jēkabpils reģionālā partija), kurš saka: «Līdz šim četras republikas pilsētas - Rēzekne, Daugavpils, Liepāja un Jēkabpils - tika atstātas pabērnu lomā, saņemot mazāku finansējumu uz vienu iedzīvotāju nekā lielākā daļa novadu. Ieviešot jauno finanšu izlīdzināšanas modeli, Jēkabpils pilsēta būtu ieguvēja, ieguvēji būtu pilsētas iedzīvotāji, kā arī apkārtējie novadi.»
Viens no šiem «apkārtējiem» ir Jēkabpils novads, kura domes priekšsēdētājs Edvīns Meņķis (ZZS) savā optimismā ir daudz piesardzīgāks. Viņš Dienai norāda, ka solījums nesamazināt esošo finansējuma apjomu nevienai pašvaldībai attiecas tikai uz diviem turpmākajiem gadiem. Kas notiks pēc šiem pārejas gadiem, pagaidām nav skaidrs. «Ministrs teica, ka mums jāattīsta uzņēmējdarbība, bet, ja pašvaldības teritorijā nav pienācīgu ceļu, uzņēmējdarbību attīstīt nevar. 89 pašvaldībām nav iespēju saņemt naudu attīstībai no ES struktūrfondiem, tāpēc attīstīt uzņēmējdarbību lielu iespēju nav,» uzsver E. Meņķis.
«Krasu iebildumu nav,» vērtējumu PFI modelim izsaka Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks (Vienotība) un piebilst, ka jaunā sistēma būšot «nedaudz taisnīgāka» par iepriekšējo. Viņš gan uzskata, ka daži faktori būtu jāņem vērā vairāk - piemēram, bērnu skaits vecumā no septiņiem līdz 18 gadiem finansējumam dod salīdzinoši lielu koeficientu, savukārt senioru skaits - zemu. Arī G. Libeks ir skeptisks pret iespēju attīstīt uzņēmējdarbību, īpaši pierobežas novados, kuri varot «izstiepties vai sarauties», bet ekonomisko uzrāvienu dabūt nevarot.
Bažas nemazinās
Jau 2009. gadā LPS ir definējusi, kādai jābūt pašvaldību izlīdzināšanas sistēmai, taču tās ieviešanai traucējusi krīze, stāsta LPS vecākais padomnieks Māris Pūķis. «Mūsu rūpe ir, lai budžetā katru gadu nenotiktu pašvaldību relatīvās daļas samazinājums. FM izvirza mērķi no šīs proporcijas atsvabināties, bet mums ir svarīgi šo proporciju fiksēt. Tagad to aizstāj ar solījumu, ka naudas daudzums tiks saglabāts, kas ir savā ziņā šmaukšanās.»
LPS arī aizstāv esošo principu, ka bagātās pašvaldības sev var paturēt lielāko daļu nodokļu ieņēmumu, lai tos ieguldītu attīstībā un stimulētu pašvaldības iekasēt vairāk nodokļu. «FM liekas, ka solidaritātes ir par maz un vajag plakanāku sistēmu, ka visiem jāsaņem vienādi. Mums bija mērķis stimulēt - jo vairāk pelna, jo vairāk paliek,» stāsta M. Pūķis. Viņaprāt, notiks bagāto un nabadzīgāko pašvaldību sarīdīšana, un, saņemot vairāk, nabadzīgākās pašvaldības aiz prieka nepamanīs, ka kopējā naudas proporcija, ko saņem visas pašvaldības, samazinās. «Esam par stabilitāti un gatavi sarunām ar FM,» gan piebilda M. Pūķis.