Tikpat mierīgi V. Zatlers uztver politisko konkurentu šaubas par ZRP nominēto premjera kandidātu Edmundu Sprūdžu, kuram atšķirībā no citiem augstā amata pretendentiem nav pieredzes valsts pārvaldes, pašvaldību, valdības vai Saeimas darbā.
«Vecās sistēmas nepārzināšana ir viņa priekšrocība, kas ļaus veidot jaunu platformu. Ja gribam salauzt veco blata, koruptīvo sistēmu, ir jānāk jaunam Ministru prezidentam, kas spēj veidot jaunas attiecības starp uzņēmējiem un valdību,» Dienai sacīja V. Zatlers, nedomājot, ka ZRP premjera kandidāts būtu sliktāks par citu partiju pretendentiem. Valsts prezidents Andris Bērziņš, kuram būs jāizvēlas nākamais valdības vadītājs, šonedēļ LNT raidījumā 900 sekundes gan lika saprast, ka vēlas profesionālu, pieredzējušu premjera kandidātu, īpaši vadības mākslā, jo jāsāk strādāt būs uzreiz un tas neesot nekāds mācību poligons.
Ja par premjeru nosauktu V. Zatleru, sabiedrība to uztvertu kā pašsaprotamu, bet viņš sevi vairāk redz Saeimā, ne valdībā, pagaidām neatklājot, vai piekristu būt ārlietu ministrs. Tas gan ir ar partijas vadītāja darbu grūti savienojams postenis. Arī bijušā Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča nominēšana, visticamāk, neradītu jautājumus. Viņš tomēr izšķīries partijai nepievienoties atšķirībā no savām bijušajām kolēģēm Sandras Sondores-Kukules un Ineses Lībiņas-Egneres, kurām partijā ir liela loma, tāpat kā iepriekš Valsts prezidenta kancelejā.
Jaunā politika
V. Zatlera nosauktie politiskās darbības mērķi ir cēli un ļoti tieši saistīti ar to, ko viņš sacīja 28. maija vakarā, rosinot Saeimas atlaišanu. ZRP vadītājs vēlas valsti, kurā būtu mazinājusies naudas ietekme uz politiku un varas pārstāvji domātu par sabiedrības, nevis atsevišķu personu vai to grupu interesēm. Kad V. Zatlers bija prezidents, Rīgas pilī pie viena galda sēdējuši uzņēmēji un valdības vadītājs. Tādām arī esot jābūt šīm attiecībām - «bez aizkadra spēlētājiem kā starpniekiem». ZRP sola veidot atklātu uzņēmēju un valdības platformu, «noslaukot līdzšinējās politiskās un ekonomiskās attiecības un otrā plāna starpniekus». Valdībai atklātā dialogā būtu jāveido uz nozarēm, nevis atsevišķiem uzņēmējiem vērsta ekonomika.
V. Zatlers augstu vērtē to, ko izdarīja premjers Valdis Dombrovskis (Vienotība) un bijušais finanšu ministrs Einars Repše (Jaunais laiks) ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, bet cilvēki vēloties drošības sajūtu un stabilitāti nākotnē, ko var sniegt, piedāvājot skaidru vidēja un ilgtermiņa programmu. ZRP programmu gan politiskie konkurenti ir dažādi vērtējuši, būdami kritiski arī par nodomu atcelt pazemināto pievienotās vērtības nodokļa likmi. V. Zatlers teica, ka tas nav paredzēts uzreiz un jānosaka mehānisms, kā atbalstīt jomas, kuras šī nodokļa likme skāra, piemēram, daļu nodokļa ieņēmumu varētu atvēlēt fondam, kura mērķis ir atbalstīt, teiksim, rakstniecību.
Nezināmā komanda
Pirms desmit gadiem ar līdzīgu apņemšanos politikā ienāca arī E. Repše, kurš izveidoja Jauno laiku, kas tagad ir daļa no Vienotības. E. Repšem bija daudz vairāk laika partijas veidošanai un izteiktākas līdera dotības, lai gan pēdējā mēnesī arī V. Zatlers ir kļuvis pārliecinošāks un tiešāks. E. Repšem neizdevās iegūt 51 balsi, tādējādi - arī mainīt politisko sistēmu, kam gan par iemeslu varēja būt viņa rakstura iezīmes. Tāpat reti kurš tagad tic, ka tas izdosies V. Zatleram. Lai to paveiktu, ir vajadzīgi uzticami un ietekmīgi sabiedrotie koalīcijā, kā arī uzticama komanda. Ir iespaids, ka politiskie konkurenti Zatlera Reformu partijas dibināšanai bija vairāk gatavojušies nekā viņš pats, un pašlaik viņam nav ne viena, ne otra. Šķiet, katra sevi cienoša partija ir parūpējusies par vairāku savu cilvēku iesaistīšanos jaundibinātajā politiskajā spēkā, kurā netrūkst ne pārbēdzēju, ne politisko neveiksminieku, ne arī ļoti aktīvu cilvēku, kuriem izdevās pārņemt iniciatīvu, iesaistoties arī sarakstu veidošanā. Tikmēr jaunie, gaišie un uzņēmīgie cilvēki, kurus aicināja V. Zatlers, līdz sarunai ar viņu nemaz vēl neesot tikuši. ZRP jau ir izslēgusi no savām rindām vairākus cilvēkus, kāds ir aizgājis pats, bet vēl vairākiem pa šīm durvīm tika liegts ienākt.
Pēc tam kad no ZRP izslēdza Artūru Zvejsalnieku, viņš medijiem stāstīja, ka partijā esot liels skaits cilvēku, kuri saistīti ar apsardzes firmu TM Security. Tās pārstāvji atrodami arī ziedotāju sarakstā. Šo firmu pārstāv deputātu kandidāts Gunārs Rusiņš, kurš ir Latvijā dzīvojošo Afganistānas kara un citu militāro konfliktu veterānu asociācijas priekšsēdis. ZRP vadība teica, ka viņš ir autoritāte un, pateicoties tai, arī viņa kolēģi nolēmuši iesaistīties partijā. Pēc A. Zvejsalnieka rīcībā esošās informācijas, piedāvājumu apsargiem nākt partijā izteicis bijušais Vienotības deputāts Klāvs Olšteins. V. Zatlers neredz iespēju veidot aizliegto profesiju sarakstu un uzskata, ka apsargiem ir tādas pašas tiesības darboties politikā.
Veidojot atklātu partiju, ir jārēķinās, ka būs gan provokatori, gan nelieši, jo tā ir sabiedrības spogulis, uzskata V. Zatlers. Par vienojošo jākļūst programmai - ja tā nav pieņemama, tad ceļi, visticamāk, šķirsies. Pagaidām viņam vēl nav atbildes, kas notiks, kad ļoti dažādie cilvēki būs ievēlēti Saeimā, un kā izdosies izveidot vienotu komandu, lai paveiktu to, ko partija ir uzņēmusies. To, ka tas nav viegli, apstiprina arī pieredzējušās Vienotības saliedēšanās grūtības. Šajā gadījumā tā ir papildu atbildība, kuru uzņēmās pats V. Zatlers, ierosinot Saeimas atlaišanu. Viņš vairākkārt uzsvēris, ka referendumā tauta pateica nē līdzšinējai politikai, kuru īsteno arī Vienotība. Taču šis ir vienīgais politiskais spēks (daļēji arī Visu Latvijai!-TB/LNNK), kura mērķi sakrīt ar Zatlera Reformu partijas apņemšanos. Tajā pašā laikā abu politisko spēku attiecības pagaidām nerada iespaidu, ka tiem būs viegli sarast vienam ar otru.