Šogad Skaņu meža pamanāmākais notikums - grupas Sunn O))) koncerts 22.maijā skaņas ziņā būs arī varenākais. Tas solās estētiski sasaukties ar kristietības vēsturi caur grupas smelto iedvesmu gregoriāņu askētiskajos dziedājumos. Sunn O))), kas ar Rīgas koncertu aizsāks Eiropas koncertturneju, ir amerikāņu kulta grupa, kas ar savu mistisko, minimālistisko un unikālo metāla mūzikas interpretāciju ir šajā žanrā īstenojusi (burtiski) lēnu revolūciju - Sunn O))) piederot lēnākā un zemākā skaņa pasaulē.
Sestdien, 23.maijā, Anglikāņu baznīcā koncerti turpināsies ar smalkāku un daudzveidīgāku skanējumu. Tajā Rīgas ērģeļmūzikas tradīcijas tiks sasaistītas ar moderno mūziku. Ērģeļu tembrs ir tuvs daudziem elektronikas mūziķiem un dod iespēju laikmetīgo mūziku interpretēt tradīcijas ēnā.
Vakara ievadā spēlēs Filips Džeks, angļu multimediju komponists un horeogrāfs, viens no tā dēvētā turntablism (skaņu plašu manipulācijas mākslas) pionieriem. Viņa pazīstamākais darbs ir Vinila rekviēms - performance ar 180 veciem atskaņotājiem. Mākslinieks vecus ierakstus un atskaņotājus spēlē kā mūzikas instrumentus, radot ļoti personisku muzikālu valodu. Viņa pērn izdotais albums Sand izpelnījās augstus novērtējumus tādos prestižos izdevumos kā žurnāls The Wire un portāls Pitchfork Media.
Matērijas un mūzikas attiecības savā daiļradē risina godalgotā pašmāju komponiste Santa Ratniece, kura Skaņu mežam ir sagatavojusi darbu Chants des Dunes. To izpildīs atzītais angļu ērģelnieks Čārlzs Metjūss un perkusionistes Elīna Endzele un Virdžīnija Mutlū. Norvēģiete Jana Vinderena, kuras spēlēs pirms S.Ratnieces, ar jaunākajām tehnoloģijām pēta jūras apslēptās dzīles. Viņas darbi atklāj neredzamās pasaules sarežģītību un savādo raksturu, līdz klausītājam atvedot skaņas no okeāna dzīlēm un dziļākajām ledāju plaisām.
Iestājoties tumsai, skanēs Īslandes čellistes un komponistes Hilduras Gudnadotiras darbs Nacre, ko ilustrēs Elinas Hansdotiras gaismas instalācija. Gudnadotiras «pastāvīgā darbavieta» ir īslandiešu grupa Mum. Viņas solodarbību raksturo ziemeļnieciska melanholija un spēcīgi, zemi, minimāli toņi gan strādājot ar čellu, gan arī viņas jaunatklātajā interesē par ērģelēm. Savukārt Elinas Hansdotiras interaktīvie darbi rosina skatītāju pārvērtēt savas attiecības ar telpu.