Šad un tad kādu jau noķeram par šādiem gājieniem, tas nav nekas unikāls, gandrīz katru gadu tiek kāds noķerts. Pa laikam gadās, kad nesanāk noķert - mēs vaktējam, bet viņš nenāk pakaļ savām sulām. Visbiežāk gan ir gadījumi, kad pie maziem miestiem ir divi trīs bērzi un tajos ir divi trīs urbumi, bet ej nu pasaki, vai viens ir ieurbis vai trīs kaimiņi. Šādās situācijās mēs kašķi nemeklējam.
Šis ar 22 urbumiem bija klasiska zādzība - meža vidū un vēl atkritumu maisos. 22 urbumi, katrs pa vienam kokam - tā ir zagšana. Nav noslēgts līgums ar LVM par sulu iegūšanu.
Ir iespējams legāli veikt vairākus urbumus?
Principā jā. Ja kāds grib komerciālos nolūkos iegūt bērzu sulas, viņam jāvēršas pie tuvākā iecirkņa vadītāja. Viņš ierādīs konkrētu vietu, kur to drīkst darīt, vienosies par urbumu skaitu un maksu. Par katru urbumu jāsamaksā apmēram pieci eiro.
Tur gan ir vēl viena lieta, kas neattiecas uz mums (Latvijas valsts mežiem - red.), bet par bērzu sulu tirdzniecību. Cik zinu, līdz 300 litriem var tirgot, kā saka, kā pagadās, bet, ja iet pāri, nepieciešami marķēti trauki. Nesen vienam, kas tirgojās ceļmalā, pavaicāju par to. Viņš laikam saprata, ka mana interese nav tikai tāpat vien, jo sacīja: «Man vēl nav 300, ja būs, tad domāšu.»
Cik ilgi jātecina, lai iegūtu 300 litrus?
Viss ir atkarīgs no bērza resnuma un diennakts vidējās temperatūras. Piemēram, tā kā šobrīd, kad vidējā temperatūra nav īpaši augsta, apmēram 20 litru var iegūt no viena bērza ar vienu urbumu. Ja tāds pavasaris kā šogad, kad jau divas nedēļas tek un vēl vismaz nedēļu tecēs, tad atliek tikai rēķināt - 20 diennaktīs ir 400 litru.
Cik ilgi drīkst tecināt, lai nenodarītu kokam pāri?
Robeža ir bioloģiska - tikko sāk plaukt lapas, tā bērzu sulas kļūst tādas duļķainas, gļotainas un īsti lāgā netek. Tās arī paliek negaršīgas. Tā ir jebkuras dzīvas radības reakcija uz sabojāšanos - ar tām sulām cenšas aizvilkties ciet. Mēs varam mazliet triviāli salīdzināt ar cilvēku asinsdonoru - var tecināt no vēnas, bet, kad nāk uz galu, vai nu beidzas asinis, vai aizvelkas brūce.
Vai vairāki urbumi sabojā pašu koku?
Ja urbumu veic ne augstāk kā pusmetru no zemes, tad tas koksni nepaspēj sabojāt, savukārt tie koki ceļmalās, kuros regulāri veic urbumus, potenciāli ir pilni ar trupi. Pirmām kārtām tie lielie caurumi, ko mēs esam pasākuši urbt, nav pamatoti - arī pa astoņu deviņu milimetru platu urbumu pietiekami labi tek. Tas ir veids, kā ievazāt infekciju. Un otrs ir tas, ka dziļi to urbumu veic - sula tek gar pašu mizu, dziļāk tā kustība ir ļoti lēna. Patiesībā pietiek ieskrāpēt ne pārāk dziļi, nedaudz zem mizas, tad arī viegli pēc tam aiztaisīt ciet.
Urbums tātad ir jātaisa ciet?
Obligāti! Ja ar koka tapiņu aizsit ciet, sausais koks piebriest un perfekti noslēdz caurumu, visu kārtīgi aizspundē. Ideāli gan būtu lietot arī potvasku, bet neesmu dzirdējis, ka kāds tā darītu. Te atkal var salīdzināt ar asinsdonoru - ja izvelk adatu ārā no vēnas un plāksteri neuzliek, paskatīsimies, kas tur notiek, kuram labāks organisms, aizvelk ciet, bet dažam vēl pāris litru iztek.
Par bērziem skaidrs, bet pirms tam medijos izskanējis, ka sulas var tecināt tikai lauku iedzīvotāji. Kāpēc pilsētnieki to nedrīkst?
Tā tas īsti nav. Tur ir mazliet cits rēķins, kāpēc mēs pilsētniekiem neiesakām to darīt. Tas nav aizliegts, bet, ja veikts urbums, tad divas reizes dienā tas ir jāpārbauda. Ja runājam par mūsu mežiem, tad LMV teritorijas ir ap 30-50 km attālumā no Rīgas, tad cik maksā izbraukāšana?
Dārgāk nekā nopirkt veikalā...
Pilnīgi iespējams. Ir tādi, kas pieliek maisu un tecina vairākas dienas, bet to maisu ir jāspēj iznest. Gadās, ka maisi saplīst, un tad viss izlīst zemē. Doma nav, lai pilsētnieki netecinātu, bet mēs to vienkārši neesam īpaši popularizējuši, lai visi rīdzinieki neurbj pa labi un pa kreisi. Rīdzinieki nereti nepadomā. Lauku cilvēki tomēr ir saudzīgāki pret darbu, bet strikta aizlieguma, protams, nav.
Es paskatījos karikatūru Dienā (Zemgus Zaharāna zīmējums otrdienas, 30. marta, laikrakstā - red.), tā darīt gan nevajag.