Šādā atklāsmē komponiste Indra Riše dalās ar savu klausītāju, kurš, atvēris viņas jauno CD Sprīdi virs zemes (LMIC, 2013), grasās noklausīties skaņdarbu Purva dvēselītes. Jau pēc brīža akordeona plēšās ieplīvo gaiss un purva radības atdzīvojas. Vienīgi pats ierakstā dzirdamais akordeonists, pāragri mūžībā aizgājušais Sergejs Fedorenko diska atklāšanas pasākumā šo dzīvību vēroja no kādreiz uzņemta video...
Skaista piemiņa
«Šis skaņdarbs ir ierakstīts laikā (1999. gadā), kad Latvijā vienkārši nebija ne profesionāla akordeona, ne spēlētāja. Vienīgais, kurš parādījās, bija Sergejs Fedorenko - izstudējis Sanktpēterburgā, kā balvu par uzvaru konkursā Itālijā ieguvis Excelsior instrumentu. «Ierakstījām divus skaņdarbus. Pēc tam viņš aizbrauca uz Spāniju un gāja tur bojā autoavārijā...» I. Riše atklāj, ka albums būs arī skaista piemiņa, jo tajā dzirdami mūziķa vienīgie ieraksti.
Izlasē CD Sprīdi virs zemes ietverti ieraksti, kas veikti Latvijas Radio studijā un Dānijas Karaliskajā mūzikas akadēmijā. Ierakstos piedalījusies vokālā grupa Putni, čellisti Ēriks Kiršfelds un Ivars Bezprozvanovs, flautisti Anete Toča, Andis Klučnieks un Miks Vilsons, sitaminstrumentālists Edgars Saksons, dāņu vijolniece Kristīne Mihaela Prīna un saksofonists Romāns Manuilovs. Līdzās diviem iepriekšējiem, Dānijā izdotajiem komponistes mūzikas albumiem (Music for Fun, 1998; The Return, 1999) jaunā izlase turpina iepazīstināt ar aptuveni piecpadsmit gados tapušiem pieredzētā, pārdzīvotā un izprātotā tulkojumiem mūzikas tekstā. Te ir gan Pavasara epizodes un Vēja noktirne, gan Tīrās blēņas (vokāli instrumentāls cikls ar latviešu tautas vārdiem), ieskatīšanās Otrpus sliekšņa kaislīgajā opervarones Karmenas dvēselē. Būtiska šīs izlases daļa ir iespēja pie klavierēm dzirdēt pašu autori, sākot ar albuma titulskaņdarbu, flautai un klavierēm sacerēto Sprīdi virs zemes, kura noskaņu autore līdztekus mūzikai notvērusi arī dzejā.
Dzīves proza Dānijā
Savā ziņā šī izlase ir komponistes dzīves atspulgs. Tūliņ pēc J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas dubultabsolvēšanas (klavieru un kompozīcijas klasē) viņa desmit gadus (1993-2003) nodzīvojusi Dānijā, kur studēja elektroakustiskās mūzikas kompozīciju, jaunāko tehnoloģiju un datormūzikas apguve turpināta arī Kalifornijas Universitātē Bērkli, IRCAM Vasaras akadēmija Parīzē, Operas akadēmijā Oslo un Starptautiskajā Komponistu centrā Visbijā. Nu aprit desmit gadu, kopš viņa atgriezusies dzimtajā Latvijā. «Kad dzīvo kā niere pa taukiem, kļūst garlaicīgi. Tu vienkārši peldi: viss ir, bet kaut kā tomēr nav, jo tu neesi savā zemē. Ne tev īsti draugi, ne valoda. Dāniski runāju jau pirmajā gadā, bet tā nav mana mātes valoda. Netiku vaļā no mājas slimības, dvēsele vilka uz Latviju.»
Taču arī atgriešanās nemaz nebija tā patīkamākā. «Bija ilgs dziļas krīzes periods, kamēr adaptējos un sapratu, ko es vispār šeit varu darīt. Biju augstu uzkāpusi un pēkšņi atkritu atpakaļ nezin kur. Dānijā pastāvīga algota darba man nebija, toties bija ļoti intensīva radošā dzīvē - komponēju, visur braukāju un piepelnījos ar aranžēšanu un nošu pārrakstīšanu. Nekad nezināju, kas būs rīt, bet nekad nebiju tukšā. Tomēr tieši ziedu laikos teicu: man pietiek, un sveiki!» Dzīves prozu Dānijā un Latvijā nevarot salīdzināt. Arī tagad nekas būtisks nav mainījies, tikai Indra iemācījusies sadzīvot ar apstākļiem. Viņa teic, ka dzīves gudrību izprast sevi un pasauli viņai devušas studijas Baltijas Astroloģijas skolā - tās ilga četrus gadus, tagad viņa ir sertificēta astroloģe, tomēr pilnas slodzes praksei ziedot mūziku nevēlas: «Komponiste biju un palikšu. Man vajag mieru, klusumu, dabu. Vienīgi drusku jāiespringst, lai atkal ieietu aktīvajā apritē. Pašai jāiet, jāzvana, jāairē. Tiklīdz atslābstu, neviens par mani neinteresējas,» teic Indra Riše.