Saeimas deputāti Nodokļu politikas apakškomisijā šajās dienās atbalstījuši iniciatīvu no 2015. gada mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) likmi pakāpeniski paaugstināt no pašreizējiem deviņiem līdz 15 procentiem. Ideja nav jauna. Pie partijām nepiederošā deputāte Elīna Siliņa ar to nāca klajā pirms vairāk nekā gada, taču nespēja rast pietiekami daudz domubiedru. Viens no lielākajiem šī nodokļa palielināšanas pretiniekiem bija finanšu ministrs Andris Vilks, atgādinot solījumu šīs Saeimas laikā to necelt. Taču līdz ar piedāvājumu noteikt nodokļa likmes spēkā stāšanos pēc Saeimas vēlēšanām situācija acīmredzami mainījusies - Siliņa guvusi Vienotības pārstāvja vadītās komisijas atbalstu. Tas nozīmē, ka iniciatīvas virzībai nu dota zaļā gaisma.
Nav brīnums, ka pret MUN likmes celšanu kategoriski iestājas uzņēmēju organizācijas, brīdinot, ka tas vairos ēnu ekonomiku un mazinās vēlmi dibināt uzņēmumus. Pazemināti nodokļi mikrouzņēmumiem jau devuši pozitīvu efektu - veicinājuši legālo nodarbinātību, arī valsts budžets ar katru gadu gūst arvien lielākus MUN ieņēmumus.
Kā zināms, MUN ieviesa 2010. gada 1. septembrī, kad valdības priekšgalā jau bija Valdis Dombrovskis, bet finanšu ministra amatā - Einars Repše. Šobrīd VID reģistrēti 29 533 mikrouzņēmumi. Ja rēķinām, ka katrā no tiem ir līdz pieciem nodarbinātajiem, skaidrs, ka kopā sanāk pietiekami liela mērķauditorija, ko Repšem priekšvēlēšanu laikā sarīdīt ar politiskajiem konkurentiem. Līdz ar to dīvaini, ka nodokļa celšanas iniciatīvu priekšvēlēšanu gadā atbalsta valdības partijas un it īpaši Vienotība.
Kā viens no iemesliem likmes paaugstināšanai tiek minēts fakts, ka atsevišķi uzņēmēji mikrouzņēmumus izmanto, lai samazinātu nodokļu maksājumus. Pirmkārt, tas ir vājš arguments visu pārējo sodīšanai ar papildu nastu. Otrkārt, piedāvātā nodokļa likmes celšana nerada ticību problēmas risinājumam. Savulaik, pieņemot likumu, tika veikta rūpīga izpēte un modelēti gan uzņēmēju, gan valsts ieguvumi un izmaksas. Šoreiz izskatās, ka aprēķini bijuši ne visai kvalitatīvi. MUN esot jāceļ no deviņiem uz 15% tāpēc, ka tāda ir UIN likme. Kaut faktiski tās ir nesalīdzināmas lietas - UIN maksā no peļņas, MUN - no apgrozījuma. Turklāt arī tad, ja strādā bez peļņas.
Arī arguments par to, ka esošā likme nenodrošinot pietiekamas sociālās garantijas nodarbinātajiem, neiztur kritiku. Uzspiestā gādība par darba ņēmējiem jau no sākta gala šķiet liekulīga un rada iespaidu, ka galvenā interese ir papildināt budžetu. Skaidrs, ka piedāvātā nodokļa paaugstināšana sociālo garantiju līmeni būtiski neuzlabos, toties apdraudēs iespēju saņemt samaksu par darbu līdzšinējā apmērā līdzīgi kā iecere par autoratlīdzības aplikšanu ar sociālo nodokli. Jo ne visi papildu izmaksas varēs iekļaut tarifā.
Taču lielāko kaitējumu var nodarīt esošo un potenciālo uzņēmēju neskaidrība par nākotni, kas saglabāsies visu nākamo gadu, jo teorētiski nākamā Saeima, lemjot par 2015. gada budžetu, var arī atcelt MUN kāpumu. Šī būs viena no tēmām priekšvēlēšanu debatēs. Un tā būs kārtējā reize, kad likums tiek īsā laikā pakļauts vairākkārtējām izmaiņām. Ar ko lai uzņēmējs rēķinās, plānojot savu biznesu?