Laika ziņas
Šodien
Migla

Miljardu pīrāga dalīšana

Kad ekspremjers Aigars Kalvītis (TP) solīja septiņus treknos gadus, viņam prātā bija Latvijai tolaik piešķirtais dāsnais ES fondu finansējums turpmākajiem septiņiem gadiem, t.i., laikam no 2007. līdz 2013.gadam. Tagad, vairāk nekā trīs gadus pēc A.Kalvīša prātojuma, kad valsts nonākusi ekonomikas krīzē, amatpersonas atkal bieži piesauc ES fondus. Šoreiz kā galveno instrumentu ekonomikas sildīšanai, tam, lai valsts kritiens bedrē nebūtu tik dziļš un dotu cerību atgriezties uz augšupejas viļņa. Vai vārdi sakrīt ar darbiem?

Dienai pētot, kādā statusā pašlaik ir ES fondu apguve un cik efektīva tā solās būt, nākas secināt, ka pirmie soļi jaunā perioda ES fondu naudas apguvē sperti piesardzīgi. Būtu grūti teikt, ka Latvija ir ātri spējusi ķerties klāt 2007.- 2013.gadam piešķirtās ES naudas apguvei, jo galvenais rādītājs, kurš apliecina ES naudas ieplūšanu ekonomikā - no EK saņemtās iztērēto līdzekļu apmaksas - pašlaik ir ļoti zems. Tas veido knapi 3% jeb nepilnus 85 miljonus latu no kopējā ES fondu finansējuma, nepilniem četriem miljardiem latu. Rodas sajūta, ka ES fondu apgūšana nav labi ieeļļots mehānisms un ka valdības amatpersonām no runām par administratīvo šķēršļu mazināšanu, projektu īstenošanas vienkāršošanu, naudas finansējuma pieejamību jāķeras pie darbiem.

Tiesa, cerību, ka ES fondu apgūšana ir iekustējusies, dod fakts, ka apstiprināto un līdz 1.jūnijam noslēgto ES projektu līgumu apmērs pārsniedz 600 miljonus latu. Fondu naudas pīrāga lielākās daļas apguve vēl priekšā, jo nauda virknei būtisku aktivitāšu šogad tika mainīta un apstiprināta tikai ar neseniem valdības lēmumiem. Starts projektu iesniegšanai daudzās nozīmīgās aktivitātēs dots tikai pēdējās nedēļās vai arī vēl gaidāms. Piemēram, projektu iesniegšana mājokļu siltināšanai sākās tikai jūnijā, bet projektus pedagogu konkurētspējas veicināšanai varēs iesniegt tikai no septembra. Jau noslēgto līgumu daudzums liecina, ka jaunā perioda naudas apguve šogad beidzot ir sākusies un ļauj cerēt, ka iekustēsies arī praktiskā projektu īstenošana, ka projektu īstenotāji, valsts, pašvaldības institūcijas, uzņēmēji sāks reālu naudas apguvi. Noslēgtie līgumi vedina arī ticēt par fondiem atbildīgās Finanšu ministrijas (FM) prognozēm, ka līdz gada beigām no ES fondiem saņemtās naudas atmaksas būs jau vidēji 12% no piešķirtā finansējuma, tas ir ap 300-400 miljoniem latu. Pagaidām gan grūti atbildēt, vai ES fondu projektu reālai īstenošanai par galveno šķērsli nekļūs grūtības saņemt kredītus līdzmaksājumam. Speciālu finanšu instrumentu, kas bankas mudinātu izsniegt kredītus ES fondu projektiem, valdība nav radījusi. Atbalsts kredītu pieejamībai novirzīts caur citiem finanšu instrumentiem - Garantiju aģentūru, riska fondiem, uzņēmējdarbības attīstības un veicināšanas programmu Hipotēku bankā. Vai ar to pietiks, rādīs tuvākie mēneši, kad jāsākas atbalstu saņēmušo projektu realizēšanai.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

ES nauda

2007.-2013.gada finanšu periodā Latvija no ES fondiem kopumā saņems 4,5 miljardus eiro (3,18 miljardi latu).
Šīs naudas apgūšanai piešķirtais budžeta līdzfinansējums ir gandrīz 550 miljoni latu, tādējādi kopējais ES fondu projektiem atvēlētais finansējums veido 3,72 miljardus latu.
ES finansējuma avoti ir Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds (šī fonda līdzekļus izmanto valsts un pašvaldību pakalpojumu un infrastruktūras uzlabošanai un attīstībai).
ES naudu Latvija izmanto trijās galvenajās darbības programmās: Cilvēkresursi un nodarbinātība, Uzņēmējdarbība un inovācijas, Infrastruktūra un pakalpojumi.
Pagaidām jaunā perioda ES fondu apguvē Latvija izvirzījusies līderos Baltijas valstu vidū - visās trijās ES fondu darbības programmās kopā līdz 1.jūnijam bija noslēgti projektu īstenošanas līgumi par 666,4 miljoniem latu, kas veido gandrīz piektdaļu no kopējā finansējuma.
Šogad veiktas arī pirmās atmaksas projektu īstenotājiem - visās trijās programmās kopā tās veido aptuveni 85 miljonus latu jeb 2,66% no kopējā finansējuma.
Visvairāk noslēgto projektu līgumu ir programmā infrastruktūra un pakalpojumi, kura ietver arī projektus, kas saistīti ar mājokļu siltināšanu.
Šogad budžeta ES fondu apgūšanai atvēlēti 272,5 miljoni latu, lielākā pīrāga daļa projektiem, kas saistīti ar ekonomikas konkurētspēju, vides kvalitāti, izglītību un zinātni, kā arī nodarbinātību.
Ņemot vērā ekonomikas krīzi, valdība pārvērtējusi virkni iepriekš apstiprināto aktivitāšu, atņemot naudu tām, kuras vairs nav aktuālas, un atvēlot papildu finansējumu projektiem, kuri var veicināt ekonomiku vai ir saistīti ar bezdarba mazināšanu.
FM prognozes liecina, ka lielāko ātrumu ES fondu projektu naudas apgūšana uzņems 2011.gadā un 2012.gadā, kad tiks noslēgti projektu līgumi kopumā par 1,5 miljardiem latu.
Atmaksas projektu
īstenotājiem tiks veiktas līdz 2015.gadam.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Apziņa nekad nemirst

Dvēseles pārdzimšana galu galā varētu būt realitāte, nevis tikai reliģiju propagandēts mīts cilvēku mierināšanai.








Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?