Aleksandrs Pjatigorskis dzimis 1929.gadā Maskavā. Absolvējis Lomonosova Maskavas Valsts universitātes Filozofijas fakultāti. XX gadsimta 60.gados pēc Jurija Lotmana ielūguma piedalījies semiotikas pētniecības darbā Tartu Universitātē. Maskavas Valsts universitātes pasniedzējs, budisma speciālists, pirmās krievu-tamilu valodas vārdnīcas sastādītājs. 1974.gadā A.Pjatigorskis izmantoja iespēju izceļot no PSRS un apmetās Lielbritānijā, kļūstot par Dienvidāzijas vēstures pasniedzēju Londonas Universitātē. Profesors regulāri ar lekcijām viesojās dažādu valstu pētniecības iestādēs. Zinātnieka interešu lokā bija budisma filozofija, fenomenoloģija, mīta aspekti, kā arī brīvmūrniecība. Viņš pazīstams arī kā vairāku romānu autors - Atcerēties savādo cilvēku, piemēram, 2000.gadā tika apbalvots ar A.Belija prēmiju. Pjatigorskis vairākkārt viesojies Latvijā, pārpildītās auditorijās, tikai pa retam ieskatoties piezīmēs uz cigarešu paciņas, vedot klātesošos apstulbinošā prāta ceļojumā. Pa īstam sekot droši vien varēja tikai retais. Varbūt lekciju iniciators Arnis Rītups, varbūt Uldis Tīrons, kurš 2005.gadā par ekscentrisko, brīnišķīgi asprātīgo, līdz nāvei nopietno filozofu uzņēma dokumentālo filmu Filozofs izbēdzis. Aleksandrs Pjatigorskis: «Cilvēks, kurš nedomā ar savu apziņu, nespēj izrauties no savas apziņas un pāriet citā. Turklāt mēs, protams, varam teikt - jau nostājoties kaut kādā zemā pakāpē: «Bet, velns parāvis, tas taču nenozīmē, ka neapzinīgiem cilvēkiem būtu citam citu jāsit nost!» Bet es saku: «Nozīmē!» Tādēļ, kad man saka, ka nav morāles un nav ētikas, es saku: «Blēņas!» Nekad nav bijis morāles un ētikas! (..) Ja tu, purns, nedomā, tad tu tik tā arī vari...Tev nebūs citas esamības. (U.Tīrona tulkojums kinorežisora O.Joseliani un A.Pjatigorska intervijai. Kino Raksti. 25.XII 2008).
Bēres notiks Londonā nākamās nedēļas nogalē.