Kopš 2003. gada, kad Latvija iesaistījās NATO misijā Afganistānā, tur pabijuši jau 1869 karavīri. Četri mājās neatgriezās. «Misija Afganistānā ir nenovērtējama kaujas pieredze, taču par to katrs rēķinās maksāt ar dzīvību, asinīm vai psihi,» P. Plečkens apgalvo, ka nezinot nevienu, kas nebūtu atgriezies citāds. Labāks.
Latvieši Afganistānā kotējas augstu, saka P. Plečkens. «Amerikāņi neticēja, ka esam vienkārši kājnieki, domāja - speciālie spēki,» stāsta virsnieks un norāda - Latvijas armija ir gana maza labai apmācībai, lielāko valstu armijas ir kā konveijers. «Nebraucam karot, bet palīdzēt,» uzsver P. Plečkens. Viņš bijis netipiskā misijā - apmācīt karot Afganistānas Nacionālo armiju. Taču ne mācīt dzīvot. «Afgāņi ir lepna tauta, neatkarīgi, tikai Dievs ir viņiem pavēlnieks. Nekad nepateiks: cik labi, ka atbraucāt, arī rotas komandieris paldies pateica tikai, kad šķīrāmies,» Plānots, ka 2014. gadā NATO misija Afganistānā tiks izbeigta. Vai iestāsies miers? P. Plečkens par to šaubās.
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (Vienotība) stāsta, ka Latvijas karavīru atrašanās Afganistānā, līdzdalība NATO operācijās garantē reģionālo drošību, gūtā profesionālā pieredze uzlabo valsts aizsardzību. No valsts budžeta tam iztērēti 50,3 miljoni latu. Latvijas līdzdalība starptautiski tiek augstu novērtēta - komandierus un virsniekus virza augstās NATO struktūrās. Pulkvedis Ivo Mogiļnijs Kabulā pilda NATO Apmācības misijas Afganistānā štāba pārvaldes priekšnieka pienākumus, pulkvedis Mārtiņš Liberts Mazārešarīfā ir NATO ISAF Afganistānas Ziemeļu reģionālās pavēlniecības komandpunkta priekšnieks. «Ir nepārprotama politiska vēlme pēc 2014. gada samazināt militāro līdzdalību un nodot drošību Afganistānas valsts pārvaldes rokās, turpinot piedalīties civili -izglītībā un apmācībā,» saka ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (Vienotība).
Latvijas Ārpolitikas institūta dibinātājs Atis Lejiņš uzskata - pēc 2014. gada NATO spēki Afganistānā būs kā speciālas karaspēka vienības, lai neļautu Al Quaeda izveidot bāzes. Lielāka loma būs Indijai, kas jau sākusi apmācīt Afganistānas policistus. Viņš atgādina - šobrīd konflikta pamatā ir cīņa starp Pakistānu un Indiju. «Indijai un Pakistānai ir sens robežstrīds Kašmīras dēļ, tādēļ Afganistāna ir stratēģiski svarīga teritorija - Pakistānai, kas ir militāri vājāka, tā būtu atkāpšanās vieta, ko Indija nevēlas pieļaut.»