Pret viendienīšiem
Abi vīri pazīstami kopš pērnā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem. Kad Vents Vucāns uzzinājis, ka Jānis Krūmiņš nodarbojas ar ārzemju literatūras tulkošanu, viņam tas šķitis interesanti un radusies vēlme sniegt palīdzīgu roku izdošanā. Izdevējdarbība gan pašlaik esot hobija līmenī un pirmā izdotā grāmata 1000 eksemplāru tirāžā - skaists, nekomerciāls pasākums pašu un, cerams, vēl 1000 Latvijas intelektuāļu - kas ir lietas kursā par romānu Vilhelma Meistara mācību gadi - dvēseles priekam. Starp citu - SIA Avens un partneri neesot nekādas saistības ar miljardiera Pētera Avena fondu. «Tiem, kas zina, ko latgaļu valodā nozīmē mans uzvārds Vucāns, sapratīs, kādēļ tāds nosaukums,» teic uzņēmējs.
Izdevēji nākuši klajā ar interesantu paziņojumu - viens no viņu uzstādītajiem mērķiem ir 16 gadu laikā pārtulkot un izdot vēl vismaz septiņus vācu literatūras klasikas darbus sērijā Lorelei. Starp tiem būtu Hermaņa Heses Kūrviesis, J. V. fon Gētes Vilhelma Meistara ceļojumgadi, Žana Pola Nabagu advokāta F. St. Zībenkēza laulība, nāve un kāzas, Osvalda Špenglera Vakarzemes noriets divos sējumos un citi darbi. Kāpēc tieši 16 gados? Tulkotājs - pa jokam vai nopietni - izrēķinājis, ka tik ilgi viņš vēl nodzīvošot. «Ir arī tāda dziesmiņa ar vārdiem - Bet vai tu mīlēsi, kad man vairs nebūs sešpadsmit,» viņš ironiski piemetina.
J. V. fon Gētes romānu Vilhelma Meistara mācību gadi J. Krūmiņš tulkojis jau vairākus gadus, paralēli veicot pasūtījuma darbus, un atzīst, ka bez V. Vucāna finansiālā ieguldījuma romāna izdošana paliktu vien ieceres statusā, taču darbs jebkurā gadījumā tiktu iztulkots līdz galam. «Uzskatu, ka tas vienkārši ir tā vērts,» atzīst tulkojuma autors. Motivāciju ķerties klāt Gētes daiļrades tulkošanai uzjundījis aizkaitinājums, ka Latvijas grāmatnīcu piedāvājumā lielākoties esot darbi «viendienīši», piemēram, bestsellers Meitene ar pūķa tetovējumu, kas pēc 10 gadiem tikšot aizmirsts, nevis laiku izturējušas vērtības - pasaules literatūras klasika, kas vēsturisku apstākļu dēļ Latvijā ļoti maz tulkota.
J. Krūmiņš: «Paklausoties, kā cilvēki vērtē literatūru, rodas sajūta, ka Hemingvejs ir apmēram Sofokls, Kurts Vonnegūts, Gēte un Šillers kopā. Ja kāds apgalvo, ka viņa mīļākais autors ir Vonnegūts, man ir divas versijas: vai nu viņš ir liels pozētājs, vai arī - vēl maz lasījis. Man nav nekā pret šo autoru, bet tā vienkārši ir atvasinātā literatūra.» Lasītāji iedziļinās Umberto Eko un līdzīgu autoru darbos, kas balstīti uz kompilēšanu, komentēšanu un tamlīdzīgi, taču parasti nezina pamatdarbus, no kuriem tas viss ņemts. «Netīšās atsauces un citāti lasītājam vienkārši «iet garām»,» viņš uzskata.
Minjona un citi atklājumi
Neskatoties uz to, ka vairumam J. V. fon Gētes vārds lielākoties saistās ar Faustu, J. Krūmiņš apgalvo, ka atstātās ietekmes un aizsākto tradīciju ziņā Vilhelma Meistara mācību gadi ir krietni pārāks darbs. «Var teikt, ka viss romantisma virziens literatūrā radies no šīs grāmatas, lai gan Gēte «kratījās» vaļā no romantiķu sludinātā individuālisma kulta,» viņš stāsta. «Gēte uzskatīja, ka, pirmkārt, cilvēks ir sabiedrības loceklis un sevi pilnveidot var, darbojoties kādas idejas, vispārības vārdā.» Izlasot šo grāmatu, daudzi uzzinās, ka, piemēram, Minjona nav tikai Latvijas sieviešu koris, bet arī nozīmīgs šā romāna tēls, kā arī būs pārsteigti par darba mūsdienīgo skanējumu. «Tulkojot nepameta izjūta, ka tas ir par pašreizējo situāciju visdažādākajās nozīmēs - kaut vai par teātra dzīvi, jo lielā mērā sižets ir par Hamleta iestudēšanu vācu teātrī - par politiku, ekonomiku, reliģiju,» teic tulkotājs. Arī brīnišķīgais Gētes humors - pazīstams kā vācu romantiskā ironija - cēlies tieši no šā darba.