Pagaidām zems atbalsts
«Mūsu nācija ir svētīta ar resursiem, gaišiem cilvēkiem un stipru sabiedrību. Mums ir neatkarīga izglītības sistēma, tiesību sistēma un veselības aprūpes sistēma. Tās ir novērtētas pasaulē. Es ticu, ka, savienojot mūsu zemes bagātības ar cilvēku labklājību, mēs varam radīt labāku valsti,» A. Salmonds paziņoja pagājušajā trešdienā īpaši sarīkotā preses konferencē vēsturiskajā Edinburgas pilī.
A. Salmonds, kura vadītā SNP pērn notikušajās Skotijas parlamenta vēlēšanās ieguva pārliecinošu uzvaru, paziņoja, ka 2014. gada rudenī tiks rīkots referendums, uz kura biļeteniem būs uzdrukāts jautājums «Vai jūs piekrītat, ka Skotijai ir jābūt neatkarīgai valstij?».
2014. gada nogale referenduma rīkošanai neesot izvēlēta nejauši, jo šajā laikā Glāzgovā notiks Britu Sadraudzības spēles un prestižais Raidera kauss golfā. Ar šo pasākumu palīdzību SNP cer palielināt atbalstu savai iniciatīvai.
Pagaidām neatkarības jautājums nav guvis sevišķi plašu atbalstu Skotijas sabiedrībā. Oksfordas Universitātes profesors un aptauju eksperts Džons Kērtiss raidsabiedrībai BBC stāsta, ka atbalsts neatkarībai svārstās starp 32 un 38%. Savukārt tirgus un sabiedriskās domas pētījumu kompānijas YouGov pērn aprīlī veiktā aptauja uzrādīja, ka par neatkarību balsotu 28%, pret - 57% respondentu.
Lai nodrošinātu, ka lielāks balsstiesīgo skaits nobalsotu par neatkarību, A. Salmonds uzstāj, ka referendumā vajadzētu ļaut piedalīties arī tiem, kas ir sasnieguši 16 gadu vecumu.
Skotijas valdība arī apspriežot iespēju referenduma biļetenā iekļaut papildu jautājumu par Edinburgas fiskālo neatkarību no Londonas, kam liela daļa skotu varētu piekrist. Tādējādi SNP pasargātu sevi no liela apkaunojuma, ja referenduma pamatjautājums netiktu atbalstīts.
Lielbritānijas valdība, kas par skotu politiķu soli nav sajūsmā, bet neiebilst pret referenduma rīkošanu, vēlas, lai nobalsošana notiktu pēc iespējas drīz un tiktu rīkota tiešā tās pārraudzībā. Tā, piemēram, uzstāj, ka referendumā ir jābūt vienam jautājumam, uz kuru var atbildēt ar «jā» vai «nē».
Skotijas lietu ministrs Maikls Mūrs apgalvo, ka jebkura nobalsošana, kas notiktu bez Lielbritānijas valdības akcepta, nebūtu juridiski saistoša. Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons uzskata, ka «ikvienam britam, nevis tikai skotiem, ir jāļauj izteikties par Skotijas statusa izmaiņām», raksta AP.
Vēlas naftu un gāzi
Neatkarības atbalstītāji uzskata, ka, kļūstot par patstāvīgu valsti, Skotija attīstītos labāk nekā Lielbritānijas sastāvā. Viņuprāt, pašlaik skotu nodokļu maksātāji Lielbritānijas kopējam budžetam dod vairāk, nekā saņem no tā.
SNP uzstāj, ka, atdaloties no Lielbritānijas, Skotijas kontrolē vajadzētu nokļūt 90% no Lielbritānijai piederošajām naftas un dabasgāzes atradnēm Ziemeļjūrā. Angļi iebilst, ka atradnes neatrodas Skotijas sauszemes teritorijā, bet Lielbritānijas valdība patiesībā subsidē Skotiju.
Skotijas neatkarības pretinieki domā, ka Skotija ar saviem nedaudz vairāk nekā pieciem miljoniem iedzīvotāju viena pati nespētu attīstīties tik veiksmīgi kā Lielbritānijas sastāvā.
Atdalīšanās gadījumā Edinburgai būtu jārunā ar Londonu, cik lielu daļu Lielbritānijas valdības parāda Skotija uzņemas uz sevi, jo ekonomiskās krīzes gados Lielbritānijas valdība no izputēšanas ir glābusi divas lielas skotu bankas - Royal Bank of Scotland un Bank of Scotland, bet ir lielas bažas, ka Skotijas ekonomikas pleci tik smagu nastu nespētu pacelt.