Viss notika, kā jānotiek
Baiba Kasakovska, kas RSU profesionālā bakalaura programmu māszinībās absolvēja pērn, pieder pie mazākuma - tiem, kas šīs studijas izvēlējās pēc vidusskolas, nevis pēc medicīnas koledžas un paralēli darbam kādā medicīnas iestādē. Viņa stāsta - sākumā šķitis, ka visas darba devēju durvis drīzāk veras ciet, nevis vaļā. «Mums ir laba kvalifikācija, bet nebija praktiskās pieredzes medicīnā,» Baiba pamato. Studējot prakse gan bijusi, taču «viss ļoti atkarīgs no tā, kur nokļūsti un cik atsaucīgs ir nodaļas personāls». Baibu ar kursabiedrenēm pieredzējušās medmāsas reizēm uztvērušas kā konkurentes, un nācies dzirdēt: «Jūs jau esat bakalauri, neko nezināt.»
Studiju laikā Baiba sāka voluntēt savas dzimtās Rēzeknes slimnīcā gan Narkoloģijas nodaļā, gan ķirurģijā. Pēc prakses Gaiļezera slimnīcā Baiba tomēr sapratusi, ka ķirurģija viņai īsti neder. Aizgājusi aprunāties uz Stradiņa slimnīcu, kur viņai piedāvāta vakance vai nu Kardioloģijas, vai Neiroloģijas nodaļā. «Studējot teicu, ka nekad nestrādāšu neiroloģijā, bet nu domāju - viss notika, kā bija jānotiek. Pats labākais atalgojums ir dzirdēt - paldies, māsiņ, ka jūs esat! Mums nodaļā ir arī pacienti, kas nerunā, bet uzraksta pateicību greiziem burtiem vai krīt ap kaklu…» Baiba uzsver, ka medmāsu mazā alga viņu nebiedē, jo vēl nav ģimenes. «Bet ceru, ka kaut kas mūsu valstī mainīsies. Studēju maģistrantūrā, tāpēc pagaidām nedomāju par darbu ārzemēs, lai gan ir piedāvāts. Uzskatu, ka saprātīgs cilvēks var nopelnīt arī šeit un krīzē. Žēl tikai, ka medmāsas profesiju nepelnīti nenovērtē.» Baiba apņēmusies tajā pilnvērtīgi strādāt un cer, ka nebūs jāpārkvalificējas. «Vari sevi pilnveidot - strādāt arī kosmetoloģijā, stomatoloģijā, farmācijas firmās u. c. Visi no mana kursa strādā medicīnā - Stradiņos, Gaiļezerā, dzimtajās pilsētās. Mums bija spēcīga grupa, absolvējām gandrīz tikpat, cik iestājāmies.»
Atalgojums - mīnuss
Arī Zinaīda Buņko, kas pabeigusi LU bakalaurus māszinībās, stāsta, ka visi no kursa palikuši medicīnā, lai gan daži aizbraukuši uz ārzemēm. Tiesa, LU šajā programmā uzņem jau ar profesionālo izglītību māsas, ārsta palīga, vecmātes vai citā specialitātē. Zinaīda gan medicīnas koledžā, gan LU mācījusies ESF projekta ietvaros, kas ļauj medicīnā strādājošajiem studēt par velti. «Savā pirmspensijas vecumā ieguvu jaunas zināšanas, labāk apguvu arī latviešu valodu, datorprasmes. Grupā bijām 32 cilvēki no dažādām Latvijas slimnīcām - gan 18 gadu veci, gan arī par mani vecāka sieviete. Iepriekš biju mājsaimniece, vēl pirms tam strādāju labā vietā ražošanas apvienībā Alfa, bet tā aizvērās, paliku bez darba. Sāku strādāt Gaiļezerā par sanitāri, bet vēlāk dabūju saimniecības māsas amatu. Tad radās iespēja mācīties, un tagad esmu bērnu māsa Bērnu slimnīcā Gaiļezerā, Jaundzimušo nodaļā,» Zinaīda stāsta. Taču arī viņa atzīst, ka medmāsas darba lielākais mīnuss ir atalgojums. «Pieprasījums ir, un daudzi iet un mācās šo profesiju, bet pēc tam viļas - darbs ir grūts un atbildīgs, bet alga niecīga. Daudzi cenšas savienot divus darbus, bet rezultātā ir pārguruši, un no tā jau cieš pacienti…» Zinaīda saka un mudina valsti mainīt attieksmi pret medicīnu.
ESF projekts populārs
«Mūsu absolventi ir visur - no Bērnu slimnīcas līdz veco ļaužu aprūpei u. c., darba lauks ir ļoti plašs,» saka LU docente, Medicīnas fakultātes māszinību bakalaura studiju programmas direktore Antra Sakne. Viņa stāsta, ka uz LU programmu nāk medicīnā jau strādājošie, kas ir motivētāki nekā jaunieši pēc vidusskolas, tāpēc atbiruma nav. Pēc studijām absolventi atgriežas savās darbavietās, kur nereti, pateicoties bakalaura diplomam, tiek paaugstināti amatā. Studēt nāk arī vecmātes, lauku feldšeres, kas spiestas pārkvalificēties slimnīcu reformas dēļ. Studenti, kas LU iestājas no medicīnas koledžām, darba vietas pamatā atrod caur praksi, piebilst fakultātes ESF projekta vadītāja Ina Mežiņa-Mamajeva. Viņa stāsta, ka interese par māszinību studijām ir liela, sevišķi par ESF projektu, kurš ļauj strādājošām māsām bez maksas iegūt sertifikātu kādā no septiņām pamatspecialitātēm, kas 2010. gadā aizstāja 30 līdzšinējās. Tomēr gana daudz studēt gibētāju visdrīzāk būšot arī tad, kad ESF projekts 2013. gadā beigsies.
Arī RSU māszinību bakalaura programmā stājas lielākoties strādājoši medicīnas koledžu absolventi, kas izmanto ESF projekta priekšrocības, stāsta RSU Māszinību fakultātes prodekāns Kristaps Circenis, taču neslēpj - daudzi studēt nāk ar mērķi pēc tam braukt uz ārzemēm, kur medmāsu trūkst tāpat kā Latvijā. Māszinības RSU apgūst arī jaunieši pēc vidusskolas. Viņu skaitliski ir nedaudz, un tālāk viņi nereti studē maģistrantūrā, daudzi apgūst vadībzinātnes vai pedagoģiju, lai varētu strādāt, piemēram, zāļu firmās. Lielākā daļa paliek medicīnā, bet, ja to nedara, tad mazo algu dēļ. Tiesa, gadās arī pa studentam, kas māszinību programmā iestājies tikai tāpēc, ka te ticis budžetā, tomēr tie, kas studijas pabeidz, arī labi izprot, ko nozīmē reālais darbs medicīnā, saka K. Circenis.