Datorklasē iespējams katram bērnam izstrādāt individuālu uzdevumu variantu. Es pats mācu fiziku un redzu - tas tiešām strādā,» apgalvo P. Ševčenko. Tiesa, ir noteikumi, kuras datorprogrammas skolēns klasē drīkst izmantot, kuras ne.
Tomēr pedagogs atzīst - ja skolēns prot špikot, orientējas materiālos un spēj veikli atrast pareizās atbildes, arī tas ir daudz, jo mūsdienu informācijas piesātinātajā laikmetā visu no galvas iemācīties nav iespējams. Moderno tehnoloģiju iesaistīšana mācību procesā skolēnus motivē, ir lielāka ieinteresētība mācīties, darboties, taču vienlaikus bērni esot izdomas nabadzīgāki - vismaz attiecībā uz špikošanu. «Agrāk skolēni špikoja radoši, reizēm tas pat izsauca smaidu. Piemēram, kādā angļu valodas kontroldarbā skolēni bija salikuši lapas ar apgūstamajiem vārdiņiem klasē esošajās dienasgaismas spuldzēs. Skolotāja pat nepamanīja, notikušais nāca gaismā tikai nejauši nākamajā stundā,» atceras direktors.