Jālemj politiķiem
9. oktobrī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē NEPLP locekļi Aija Cālīte-Duļevska un Ivars Zviedris paziņoja, ka problēmas atrisināšanai vajadzīga valsts mērķdotācija, kas pilnībā vai daļēji segtu bez maksas izplatāmo programmu apraides izmaksas. «Apmēram miljonu latu, kas ir gada maksa par Latvijas Valsts radio un televīzijas centra nodrošināto apraides platformu, varētu dotēt no valsts budžeta sabiedriskajiem medijiem. Pēc tam padome konkursa kārtībā izraudzītos ne vairāk kā trīs komerciālos kanālus, kam piešķirt tiesības raidīt bezmaksas virszemes apraidē. Daudziem medijiem šāds modelis varētu kļūt par attīstības iespēju,» Dienai vienu no padomes iecerētajiem risinājumiem pēc sēdes atklāja A. Cālīte-Duļevska un norādīja, ka tā īstenošana atkarīga no politiķu lēmumiem. «Labi, ka viņi sapratuši, ka šajā gadījumā runa ir par ko citu - iedzīvotāju tiesībām būt informētiem, nevis komersantu finansiālu atbalstu,» piebilda padomes locekle. Līdz šim katram no četriem kanāliem - LTV1, LTV7, LNT un TV3 - par raidīšanu virszemes TV bezmaksas apraidē bija jāmaksā 650 tūkstoši latu gadā.
Otrs NEPLP piedāvātais modelis, kas ļautu papildināt bezmaksas virszemes apraidē pieejamo kanālu klāstu, paredz sabiedrisko mediju kanāliem pievienot vēl vienu LTV1 programmu, tikai augstā izšķirtspējā. Savukārt trešā iecere saistīta ar platformas triju brīvo vietu izsoli, uz ko varētu pretendēt lielāku līdzmaksājumu piesolījušās citu mediju televīzijas programmas.
Satiksmes ministrijas Sakaru departamenta direktors Edmunds Beļskis sēdes laikā izteicās, ka brīvo nišu varētu aizpildīt pati LTV, veidojot jaunus kanālus, uz ko LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte atbildēja, ka tas esot finansējuma jautājums, jo pašreiz LTV prioritāte ir esošo kanālu satura kvalitātes uzlabošana.
Vaino reklāmas tirgu
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) pauž viedokli, ka situācija radusies NEPLP neizpildītā mājasdarba dēļ - bezmaksas apraides attīstības stratēģijas izveidošanas, ko komisija tai uzdevusi pirms vairāk nekā pusgada. Savukārt NEPLP priekšsēdētājs Ainārs Dimants akmeni met atpakaļ politiķu lauciņā, sakot, ka LNT un TV3 vadības izšķiršanās par bezmaksas apraides pārtraukšanu ir sekas līdzšinējai politiķu nespējai pieņemt lēmumu par Latvijas Sabiedriskā medija veidošanu, kam būtu jānodrošina sabiedrisko mediju pakāpeniska aiziešana no reklāmas tirgus. MTG TV un radio vadītāja Latvijā Baiba Zūzena portālam Nozare.lv nenoliedz, ka šis bijis viens no lēmumu ietekmējošiem faktoriem, un piebilst, ka uz izmaiņām pamudinājusi arī nestabilā situācija mediju biznesā pēdējos gados. «Lēnā reklāmas tirgus atgūšanās pēc ekonomiskās krīzes 2008. gadā, stingrāki noteikumi politiskās reklāmas jomā, sabiedrisko mediju finansēšana no valsts līdzekļiem ir daži no iemesliem. Mainot juridisko statusu kanāliem TV3 un LNT, mēs varēsim strādāt prognozējamākos apstākļos. Tas būs ieguvums gan mums, gan skatītājiem,» norāda B. Zūzena un sola, ka abu kanālu juridiskā statusa maiņa ļaus nākamgad tajos par aptuveni trešdaļu palielināt Latvijā veidoto oriģinālsaturu.
Taču 2014. gada 1. janvāris, no kura MTG lēmis izbeigt darbību bezmaksas apraidē, ir zīmīgs ar to, ka tieši līdz šim datumam Konkurences padome noteica abiem kanāliem palikt šajā platformā, kad 2012. gada vasarā MTG iegādājās kanālu LNT.
MTG Latvijā šobrīd pieder seši nacionālie kanāli, kas uzņēmumam ļauj kontrolēt ievērojamu daļu televīzijas reklāmas tirgus. LNT un TV3 aiziešana no virszemes apraides bezmaksas pakas varētu ietekmēt 140 000- 200 000 valsts iedzīvotāju, kuri TV skatās tieši šajā platformā.