Šī ideja pagaidām ir gluži zaļa, apspriešanas stadijā. Taču jau februāra beigās VM rīkos pacientus izglītojošu kampaņu. Aprīlī valsts piedāvāt lētākās recepšu zāles stimulēs mazās lauku aptiekas ar mazu apgrozījumu, tām maksājot 50 santīmu par katru «apkalpoto» recepti, izsniedzot lētākās zāles.
Veselības ministrs Juris Bārzdiņš (Liepājas partija) pirmdien Latvijas Radio vēstīja, ka pērn cilvēki pirka dārgāku alternatīvu tām pašām zālēm un pārmaksāja septiņus miljonus latu. Aizpērn pārmaksātā naudas summa bija līdzīga. Kā noskaidroja Diena, svārstības starp lētākajām un dārgākajām recepšu zālēm vienai diagnozei ir būtiskas - pat vairākas reizes. Nevalstiskās organizācijas jau pāris gadu signalizē, ka daudzi pacienti nespēj atļauties pirkt zāles, tādēļ svarīgi būtu viņus informēt par lētākajām zālēm. Citādi, ja pacientam ārsts izrakstīs dārgākas zāles lētāko vietā vai farmaceits tādas ieteiks, jo aptiekā uz vietas neesot lētāko (tās reizēm jāgaida divas dienas), pacients var zāles nepirkt vai lietot neregulāri, tā sagandējot veselību.
Mediķi atturīgi
Kompensējamo zāļu budžets Latvijā pērn bija 72 miljoni latu. Cik pacienti par recepšu zālēm maksājuši, precīzus datus VM Dienai neizdevās noskaidrot, aptuvena summa varētu būt 10 miljoni latu. Kā stāsta VM valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis, šogad valsts finansējums zālēm ir mazāks - 68 miljoni latu. Tiesa, pērn nogalē VM izdevās vienoties ar ražotājiem, ka par šo summu varēs iegādāties līdzšinējo kompensējamo zāļu apjomu - ražotājiem būs jāsedz pārtēriņš.
Tiesa, mediķi mēdz būt arī nedaudz piesardzīgi pret ģenēriķiem jeb patentbrīvajām zālēm - iedarbības ziņā līdzvērtīgajām zālēm, kuras sāk ražot, kad oriģinālpreparātam beidzies patenta termiņš. Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis Dienai saka: «Ārstam ir daudz labāk zināt, ka pacientam izrakstījis zāles, kas ir reāli pārbaudītas, tāpēc jau ir uz pierādījumiem balstītā medicīna.» Ģenēriķiem savukārt esot 85% bioekvivalence, tātad par 15% no oriģināla atšķiras, uzsver A. Ērglis. Viņš rosina ārstus ne tikai informēt pacientu par lētākajiem ģenēriķiem, bet arī par to, ka ir oriģinālmedikamenti. Viņš aicina VM domāt ne tikai par zāļu samaksu, bet kopējām izmaksām, proti, ja pēc neefektīvāku zāļu lietošanas pacients būšot divreiz jāhospitalizē.
VM pārstāve Egita Pole gan norāda: nereti ir stāsti, ka pacienti, nespēdami atļauties dārgos izrakstītos preparātus, lieto zāles neregulāri. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Sarmīte Veide stāsta: «Ģimenes ārsti individuāli pacientam piemēro medikamentus, kas pacientam ir efektīvākie un neraisa blaknes. Mēs ar pacientiem arī pārrunājam zāļu izmaksas.» Ja lētākie ģenēriķi raisa nopietnas blaknes un nav efektīvi, tad kopā ar pacientu izvēloties dārgākas zāles.
Rosina neminēt zīmolus
Konkurences padome (KP) norāda - pašreiz ražotāji konkurē nevis ar zāļu cenu, bet gan ar iespējām ieinteresēt ārstus norādīt receptē konkrētā ražotāja zāles. To iespējams novērst, nosakot, ka ārsti receptēs norāda tikai zāļu vispārīgos nosaukumus (nevis konkrētu ražotāju), un uzliekot farmaceitiem par pienākumu aptiekās vispirms pacientiem piedāvāt vislētākos attiecīgo zāļu iepakojumus. «Šādi noteikumi mudinātu ražotājus noteikt savām zālēm viszemāko cenu,» paskaidro KP. Tā piedāvā visiem zāļu iepakojumiem noteikt fiksētu (vienādus)maksimāli pieļaujamo uzcenojumu. Aptiekām vajadzētu uzlikt pienākumu uzturēt visu sortimentā esošo zāļu vislētākos ekvivalentus, KP norāda.
Aptieku īpašnieku asociācija un Aptieku attīstības biedrība rosina receptē norādīt zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu zīmolu vietā. Pārliecinoši lielākā daļa pacientu izvēloties tikai un vienīgi receptē norādīto nosaukumu, pat ja ārsts ļauj zāles aizvietot. «Ārsta kompetenci farmaceits nedrīkst apšaubīt kaut vai ētisku apsvērumu dēļ,» vēsta organizācijas.