«Tas, ka Jānis nāca ar ierosinājumu veidot šo koncertu, mani ļoti iepriecināja! Kompānija ir interesanta, un man patīk sastrādāties ar cilvēkiem, kuri kaut ko dara šīs zemītes labā,» režisors uzsver. Dejotāji, viņaprāt, ir ļoti praktiskas un savdabīgas domāšanas cilvēku kopa, kuri kaut kādā veidā regulē pie mums notiekošos procesus un ar savu eksistenci cenšas pastāvēt pret to, kas nav pārāk labs un pozitīvs.
Par koncerta jēgu un ideju V. Lūriņš teic - tas viss slēpjas nosaukumā Mugura lai nesaliecas, kas patapināts no Raimonda Paula un Guntara Rača dziesmas un izsaka dzīvošanas būtību konkrētajā laikā. Tiekoties ar dejotājiem, Valdis secinājis - šajos jauniešos dejotprieka netrūkst! «Galvenais, ka viņiem ir vēlme darboties un radīt kopā. Un tas neattiecas uz dejotājiem vien.» To režisors var apgalvot droši, jo beidzamos divus trīs gadus cītīgi sekojis norisēm Latvijas amatierteātros, kur aktivitātes nevis iet mazumā, bet drīzāk otrādi. «Amatierteātri, kori un deju kolektīvi ir tāda cilvēku kopa, kas meklē jaunas brīvības izpausmes un pašapliecināšanos atrod tieši savā kolektīvā. Zināmā mērā tā ir domāšanas kopība, kas šos cilvēkus vieno,» viņš secina.
Režisors neslēpj: nav viegli iestudēt koncertu, kurā piedalās tāds skaits - 2500! - dejotāju. Priekšnesumus pieteiks un programmu vadīs ne tikai Nacionālā teātra aktieri Dita Lūriņa un Mārcis Maņjakovs, bet arī koris Sonore ar trim komponista Valda Zilvera kompozīcijām un paši dejotāji. «Mums ir iecere saplūdināt visu uz skatuves notiekošo vienā stāstā,» saka V. Lūriņš.
Kādēļ režisors koncerta vadīšanu uzticējis tieši Ditai (viņa ir Valda Lūriņa meita) un Mārcim? «Man bija vajadzīgi cilvēki, kuri spēj ne tikai runāt, bet arī dziedāt un kustēties,» viņš atbild un vēlreiz apliecina - Ditai un Mārcim patiešām nāksies darīt gan vienu, gan otru. «Viņi piekrita uzreiz, jo abi ir cilvēki, kuriem patīk mazliet riskantas lietas,» Valdis Lūriņš smīn.
Vienīgās bažas esot par koncerta sākumu tik vēlā vakara stundā (plkst. 21) un skatītāju nokļūšanu mājās. Taču uzvedums nebūs pārāk garš - nepilnas divas stundas. «Kopības sajūta, kas būs jūtama koncertā, tiešām būs tā vērta!» uzsver režisors.