2014. gada novembrī jau reģistrēti vairāk nekā 40 tūkstoši MUN maksātāju, aptuveni divas trešdaļas no visiem MUN maksātājiem dibināti SIA juridiskajā formā. Savukārt 91% no MUN maksātājiem - SIA īpašniekiem - vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. Mikrouzņēmums (MU) šīm personām nav vienīgais saimnieciskās darbības veids. 2013. gadā MUN kopējie ieņēmumi bija 41,1 miljons eiro, un šim apmēram ir tendence augt katru gadu, tomēr jānorāda, ka tas ir tikai 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Salīdzinoši MUN maksātāji ir aptuveni 11% no visiem saimnieciski aktīvajiem nodokļu maksātājiem, un MUN režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem. Tādējādi ir redzama disproporcija starp nodokļu maksātāju daudzumu un nodokļa īpatsvaru. 2013. gadā populārākā MUN maksātāju darbības sfēra bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšana, kur ietilpst arī grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi, kas norāda, ka liela daļa MUN maksātāju nav tādi, kuriem trūkst zināšanu un kuriem pēc būtības būtu jāatvieglo administratīvais slogs. Kopumā MUN maksātāju darbības sfērās dominē pakalpojumu sniegšana.
Laika posmā līdz 2013. gada 31. decembrim sociālajai apdrošināšanai reģistrēto MU darbinieku kopējais skaits bija 108,7 tūkstoši, un 52% no minētajām personām darbinieka vai pašnodarbinātās personas statuss ir bijis jau pirms MUN maksātāja statusa iegūšanas. Tātad vairāk nekā puse MU darbinieku nav MUN režīma sākotnējā mērķa grupa.
Pēc Labklājības ministrijas datiem, par MU darbinieku veiktās sociālās iemaksas vidēji uz vienu MU darbinieku 2013. gadā bija 112 eiro mēnesī (tam nav bijusi tendence augt). Savukārt, lai sakrātu minimālajai pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir personai ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem, par MU darbinieku sociālā iemaksa būtu jāveic 69 gadus, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem - 79 gadus, bet ar darba stāžu virs 41 gada - pat 90 gadu. Šādi darba stāži, ja MUN režīms paliek nemainīgs un sociālo iemaksu objekts neaug, manuprāt, nav reāli īstenojami. Tādējādi, saglabājot MUN režīmu atbilstoši līdzšinējam modelim, iedzīvotāji - MUN maksātāji - tiek maldināti, ka par viņiem MUN režīma laikā veiktie sociālo iemaksu apmēri nākotnē (ilgstoši piemērojot šo režīmu) varēs nodrošināt optimālus vai minimālus valsts garantētos sociālos labumus (pabalsti, pensijas).
Daļēji tieši minēto iemeslu dēļ 2013. gadā tika pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ar 2015. gadu paredz pakāpeniski palielināt MUN likmi apgrozījumam, kas pārsniedz 7000 eiro.
*Finanšu ministrijas Tiešo nodokļu departamenta direktore