Vienmēr esmu apbrīnojis politiķu spēju strauji salīgt pēc kārtīga priekšvēlēšanu kautiņa. Nolikt malā visus aizvainojumus un dzīvot mierā un saticībā tālāk, it kā nekādi asumi iepriekš nebūtu piedzīvoti. Īpaši, ja konfliktē valdības partijas vai deputāta kandidāti viena saraksta ietvaros. Taču vēl lielākas apbrīnas vērta ir prasme it kā idejas vārdā «sakārtot lietas», kamēr pie varas, lai vēlāk nekas netraucētu mierīgi baudīt izbijušas varas saldos augļus.
Tagad arī ir priekšvēlēšanu laiks, un saprotams, ka pamatotas aizdomas raisa itin viss, kas notiek uz publiskās skatuves.
Gribētos domāt - tā tikai sakritība, ka Ministru prezidente Laimdota Straujuma nākusi klajā ar domu veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamajam amatam tieši laikā, kad šī iestāde uzsākusi pārbaudi gan par iepriekšējās valdības laikā pieņemtajiem lēmumiem, kas skar ekspremjera Valda Dombrovska sievas uzņēmuma kredītsaistības, gan pašas Straujumas iespējamo atrašanos interešu konfliktā.
Tāpat būtu visai dīvaini, ja izrādītos, ka pielaide valsts noslēpumiem tieslietu ministrei Baibai Brokai liegta visvaldošākās partijas interešu labā, attiecīgi slepenās informācijas noplūdes riskus vērtējot daudz kritiskāk nekā attiecībā pret daudz odiozākām Vienotības amatpersonām. No malas skatoties, skaidrs, ka motivācija izmantot visus līdzekļus, tajā skaitā administratīvos resursus, būtu pietiekami liela - nacionāļu jaunā politiskā zvaigzne (ja tomēr izlemtu kandidēt vēlēšanās) varētu būt visai netīkama Solvitas Āboltiņas konkurente cīņā par nākamās Saeimas priekšsēdētāja amatu. Otrs motīvs - Vienotības cīņa par Nacionālās apvienības vēlētāju.
Kontekstā ar iepriekš minēto arī pašreizējā finanšu ministra kārtējais paziņojums par aiziešanu no politikas kaut kā nelāgi korelē ar ziņām par to, ka pēc partijas pasūtījuma veiktajā aptaujā Andris Vilks ir populārāks par Solvitu Āboltiņu...
Vēl ir Vjačeslava Dombrovska konflikts ar Inu Druvieti par ķīmijas vai fizikas centralizētā eksāmena ieviešanas nepieciešamību. Abi rudenī vēlēšanās startēs no viena - Vienotības - saraksta, bet katram savs «jājamzirdziņš». Tā kā vēlēšanās viens otram konkurenti, tad grūti izšķirt, kas primārs: rūpes par bērnu nākotni vai savām izredzēm piesaistīt vēlētājus.
Uzmanības vērti arī bijušās labklājības ministres Ilzes Viņķeles skarbie «uzbraucieni» gan pēctecim amatā Uldim Augulim, gan pašas partijas biedrenei veselības ministrei Ingrīdai Circenei. Nevar profesionālas lietas izrunāt «aci pret aci»?
Vēlētāju attieksmi pret partijām šāda «politiskā paladziņa» raustīšana bojā ne pa dienām, bet stundām. Bet kuru gan tas interesē? Katram, protams, savas intereses vissvarīgākās. Ar to arī rēķināmies.