Šīgada festivāls ļāva baudīt daudz brīnišķīgas mūzikas ļoti labā izpildījumā. Tomēr kopumā nevaru novērtēt šo pasākumu kā izcilu dažu nepilnību dēļ.
Pirmām kārtām jāatzīmē koncepcijas nenoteiktība un no tās izrietošas neprecizitātes. Jau pirmajā (Sv. Pētera baznīcā) koncertā, kurā ļoti labi un smalki muzicēja ansamblis Taureņi debesīm (īpaši jāslavē maigais un inteliģentais dziedātājas G.Smirnovas priekšnesums) ne visai apmierināja pantomīmas (ēnas projekcijās) stilistika, kas neatbilst ne mūzikas laikmetam, ne vietai - baznīcai. Arī noslēguma koncerta Rundāles dārzā (ansamblis Hortus Musicus un dejas teātris Tee Kuubis) renesanses dejas un dziesmas izlaužas no konteksta (pils un parka arhitektūras) gan stilistiski, gan akustiski. Itāļu festivāla ievirzei neatbilst arī G.Hendeļa Karaliskā uguņošanas mūzika, turklāt uguņošana bija pārsteidzoši pieticīga. Par festivāla kulmināciju kļuva itāļu ansambļa La Venexiana K.Monteverdi madrigālu izpildījums. Ģeniālā mūzika fascinējošā priekšnesumā: emociju nianses bagātība, skanējuma smalkums, siltums un spēks izraisīja publikas sajūsmu. Prieks par mūsu mūziķu meistarību un māksliniecisko līmeni! Tas attiecināms gan uz M.Klišānu un Rīgas Doma zēnu kori, gan M.Kupču un Collegium musicum Rīga, gan uz S.Jēgeru, N.Šnē un Schola Cantorum Riga.
Vērtējums: 4 no 5
Lielais piedzīvojums bija itāļu viesu La Venexiana dabiskais, izsmalcināti muzikālais Monteverdi madrigālu izpildījums: emocionāli tiešs, ar personisku intonāciju un mizanscēnām, kas jau ir «bez piecām minūtēm opera». Festivāla 15 gadu tradīcijās ir izaugusi Eiropas kontekstā vērā ņemama vēsturiskās mūzikas interpretu paaudze: izglītota, gudra un jūtīga. To spoži pierādīja Sinfonietta Rīga solisti programmā Zelenka un Vivaldi (Mazajā ģildē), Guntara Prāņa vokālās grupas Schola Cantorum Riga un Guntas Davidčukas viduslaiku gregorisko dziedājumu programma - kā svētceļojums visā Sv.Pētera baznīcas telpā. Izcilā formā un īstajā brīdī ir satikušies Māra Kupča baroka orķestris Collegium Musicum un kontrtenors Sergejs Jēgers, kuri kopā ar soprānu Elīnu Volkmani un Rīgas Doma zēnu kori Mārtiņa Klišāna vadībā veldzēja ar supervirtuozās A.Vivaldi kantātes Introduzione e Gloria skaistumu. Baroka vijolnieces Alises Juškas ansambļa Taureņi debesīm izcilās kamermuzicēšanas raidītais vēstījums diemžēl izkliedējās un distancējās Pēterbaznīcas plašumā, ēnu teātris tikai novērsa uzmanību. A.Mustonena viduslaiku dzīru ainiņas ar Hortus Musicus mūziķiem un dejas teātra Tee Kuubis dalībniekiem neiederas Rundāles baroka kultūras ainavā un prasīties prasās uz Bauskas pils mūriem.
Vērtējums: 4 no 5
Festivāls bez izciliem radošiem pārsteigumiem, toties ar apjomīgu, kvalitatīvu un bagātīgu interpretu un atskaņoto komponistu loku. Ideālus senās mūzikas lasījumus dzirdēt gluži nevarēja - brīžiem nācās saklausīt tembrālu bālasinību vai nepārliecinoši strukturētu formveidi, vai arī pārlieku askētisku vai arī - gluži otrādi - eksaltētu vēstījuma manieri, taču muzikāli veiksmju bija manāmi vairāk. Pie tām vispirms jānosauc Sinfonietta Rīga mūziķu īstenotais pilnvērtīgais Jana Dismasa Zelenkas komplicēto partitūru atainojums un kamerorķestra stilistiskā izjūta, spēks un spožums baroka instrumentālajos koncertos līdz ar tikpat spilgtu Normunda Šnē obojas solo, Schola Cantorum Riga pārliecinoša iedziļināšanās viduslaiku baznīcas mūzikas pasaulē (un Guntas Davidčukas balss bija īsti vietā), atraisītas un spraigas Māra Kupča un Mārtiņa Klišāna veidotās interpretācijas, emocionāli tiešs un atklāts jūtu tēlojums itāļu ansambļa La Venexiana dziedātajos Monteverdi madrigālos. Īpaša pateicība Andresam Mustonenam par Hortus Musicus spēlētajiem XVI -XVII gadsimta skaņdarbiem, kas, izrādās, pārāk bieži palikuši «nopietnās mūzikas» - mesu, madrigālu un motešu - ēnā.