Reti interesanta koncerta piemērs: pēc formas - galā vakars (spožu mūziķu pārpilnība), pēc satura - izzināšanas process (pazīstami, aizmirsti un jauni XVIII- XXI gs. skaņdarbi). Kremerata meistaru saspēle un ansambļa izjūta ir visaugstākajā līmenī. Gidons Krēmers var lepoties ar izlolotā un izskolotā «bērna» unikālo īpašību: katrs mūziķis ir personība, katrs spēj apgaroti nospēlēt instrumentālā koncerta visgrūtāko solo, tad atgriezties pie savas pults (nav obligāti pie pirmās!) un turpināt kopspēli. Tieši festivāla viešņas - fenomenāli apdāvinātās pianistes Hatjas Buniatišvili - uzstāšanās kļuva par sensāciju. Viņas spēcīgās spēles liesmainais impulss, kas ir pretrunā ar meitenes ārēji trauslo veidolu, uzrunā neatvairāmi. Haidna Klavierkoncerta netriviāli ātrā un asā lasījumā muzikālā doma raisījās loģiski, ar gaismēnu žilbinošu pārmaiņu un dzīvesprieku. Piedevās atskaņotais Lista Mefisto valsis apliecināja viņas gleznieciskās dabas romantiķes un lielās virtuozes statusu.
Vērtējums: 4 no 5
Festivālā varēja atrast gan izteiktas veiksmes, gan arī diskutablāku veikumu, taču programmas bija spilgtas un garlaikoties nenācās. 28. jūnija koncertā, pašam Krēmeram kā koncertmeistaram uzstājoties vien neilgu brīdi, bija uzskatāmi jūtams, ka orķestris spēj spoži un pārliecinoši muzicēt arī bez atskaņojuma vadītāja klātbūtnes. Pilnā mērā tas izpaudās Haidna skaņdarbu interpretācijās - emocionāli intensīvās un dramatiskās, ar skanīgu, piesātinātu toni un saliedētu ansambļa saspēli. Par konkrēto Tikmaijera un Deņisova darbu vērtību var būt atšķirīgs viedoklis, taču Deņisova mūzika saistīja ar domas dziļumu, Tikmaijera darbs - ar komponista profesionalitāti un izteiksmes spriegumu. Tikmaijers diez vai būs ģeniāls interprets, savukārt ekscentriskajam Mustonenam, šķiet, labāk padodas nianses, nevis skaņdarba arhitektonika. Ar solistiem drīzāk otrādi - muzikālās dramaturģijas izpratne visnotaļ pārliecinoša, tembrālās un emocionālās kvalitātes nedaudz atpalika.
Vērtējums: 5 no 5
Lielisks programmu salikums gan koncertos Siguldā, gan Rīgā. Līdzās izcilā kopspēlē sniegtām klasicisma un mūsdienu augstās mākslas vērtībām - eleganti joki, ķircināšanās, pat «nedarbi». Te nav dažu līderu iepretim mūzikas «kordebaletam». Pat pasaulslavenais Krēmers mēdz iekļauties orķestrī, kurā visi ir nobrieduši, spilgti interpretācijas mākslinieki. Tāpēc skaņdarbu lasījums ir dziļi personīgs un mākslinieciski pārliecinošs. Īpašais atklājums bija 22 gadus vecā gruzīnu pianiste Hatja Buniatišvili - neparasts talants, skatuves harisma, virtuozitāte (Lista Mefisto valsis), drosme izaicinoši lasīt Haidnu. Mēs pieredzējām jaunas zvaigznes dzimšanu. Jaunā pakāpē - pirmoreiz tik atraisīts, tik uzrunājošs radošajā pārliecībā bija Sandis Šteinbergs (Haidna vijoļkoncertā). Daudzsološa ir vijolniece Jana Ozoliņa. Stevana Kovāča opusu diriģēšanu vajadzētu uzticēt Andresam Mustonenam, kurš ar baltiešiem neparasti vitālo atdevi spēj aizraut ikvienā stilā.