Vēsture piecos gados
Stāsts par 30 gadu jubileju gan nav tik vienkāršs, kā izskatās. «Runāt par Remix kā par profesionālu vienību var no 1985. gada, kad pēc Raimonda Paula iniciatīvas parādījāmies Radio komitejā, līdz 1991. gadam, kad ASV tā pamazām transformējās par grupu Rīga. Tātad var runāt par sešiem profesionālās darbības gadiem. No tiem divi bija radio kā ierakstu grupai, bet pārējais laiks bija kā koncertējošai vienībai pa visu bijušo plašo padomjzemi. Uzstājāmies arī Zviedrijā, Austrumvācijā, Rietumberlīnē, Polijā,» ģitārists Aivars Hermanis komentē grupas vēsturi, kurā pats piedalījies kā ģitārists un grupas izveidotājs. Tā aizsākusies brīdī, kad Pauls, kurš tolaik bija Radio un televīzijas komitejas Mūzikas redakcijas galvenais redaktors, reiz it kā garāmejot Hermanim teicis: «Es te varbūt dabūš' naud' no Maskav's, un derēt' savākt vien' blic' no tiem labākajiem, lai var ierakstīt modernāku mūziku.» Vai Hermanis to var? «Protams, teicu, ka varu, jo tāds piedāvājums ir tikai vienreiz mūžā. Tad nu savācu tos, kuri man likās labākie un piemērotākie.» Sākumā tā bijusi instrumentāla ierakstu studijas grupa, kurā viņš spēlēja kopā ar Jevgeņiju Ščapovu, Eduardu Glotovu, Uldi Marhileviču un Vilni Krieviņu. Visi liepājnieki, izņemot Ščapovu. «Bet drīz Paulam teicām: būtu labi, ja varētu paņemt arī solistu. Kuru? Igo!» Pauls piekritis, lai gan radio kā čekas pārraudzīta organizācija Igo un Krieviņu uzskatīja par nedrošiem.
«Vietējie klerki sakūla putas, taču šķēršļi izrādījās burbulis vien, jo tajā laikā Radio komitejas vadītājs (LPSR Valsts televīzijas un radio raidījumu komitejas priekšsēdētājs) bija progresīvais komunists Ivars Ķezberis, kurš mūs atbalstīja.» Divos gados Remix pamanījies ierakstīt ap simt piecdesmit mūzikas vienību. Ne tikai to, ko vajag radio fondiem, bet arī savu mūziku. «Tā kā bijām radio darbinieki, varējām tikt studijā arī sestdienās. Īsti legāli tas nebija, bet neviens neiebilda. Dzīvojām pa studiju dienu un nakti. Tā bija milzīga priekšrocība.» Tā strādājot, tapušas divas instrumentālās mūzikas plates, divas dziesmu plates un vēl viena krieviski. Grupa ierakstīja arī Paula plates, teātra un kino mūziku, pavadījumus Laimai Vaikulei, Allai Pugačovai. Remix dalībniekus vienojusi arī gaume. «Mums visiem patika Fils Kolinss, bijām Earth, Wind & Fire fani, jūsmojām par kanādiešu grupu Saga un, protams, Yes. Instrumentālajā mūzikā - par Džo Zavinulu, Hērbiju Henkoku, Čiku Koreu. Marhils parasti veda līdzi bumboksu (kasešu magnetofonu), un mēs viesnīcās klausījāmies kasetes,» Hermanis atceras.
Slavenības bez biksēm
Kad Pauls un Ķezberis no radio aizgāja, rietumnieciski orientētajiem bārdainajiem tipiem džinsos, kuri spēlē nepareizu mūziku, lika saprast, ka viņi ir nevēlami. Atvadām viņi veltīja izaicinošu priekšnesumu festivālā Bildes. «Uzstājāmies ar popuriju no mūsu dziesmām, spēlējot jancīgus instrumentus: Marhils pūta ragu, Igo spēlēja vijoli. Stāvējām aiz liela banera, uz kura bija rakstīts Remix. Spēlēdami pēdējo gabalu - visā Krievijā populāro mūsu megahitu, Paula dziesmu Ņet, ja ņepoverju! -, baneri nogāzām un palikām stāvam vienās apakšbiksēs, ar spalvainām kājām. Doma bija: esam slaveni, bet bez nekā - radio mums maksāja tikai 160 rubļu,» atminas Hermanis.
1988. gadu Remix iesāka Liepājas Jaunatnes centra paspārnē. «Tā bija perestroikas laiku pirmā komercdarbības forma, kurā izmēģināja, kā darbojas tirgus ekonomika. Pirmie tādi centri bija Odesā, Ļeņingradā un Liepājā. Mums nebija priekšnieku, jo tas pēc būtības bija uzņēmums. Mēs koncertējām un maksājām 10 procentu no bruto apgrozījuma Jaunatnes centram. Ar Paula atbalstu dabūjām kredītu no Valsts bankas - 260 000 rubļu. Bet par rubļiem neko nopirkt nevarēja. Uzpirkām dolārus un no ārzemēm gādājām instrumentus,» Hermanis piebilst, ka pēc padomjlaiku likumiem tas bija noziegums: par spekulāciju ar valūtu varēja dabūt piecus līdz septiņus gadus cietumā. Tā riskējot, gada laikā sagādāti visi nepieciešamie instrumenti un aparatūra. 1991. gada maijā paziņojuši, ka Remix kā profesionāla grupa savu darbību beidz. «Bet tas nenozīmē, ka mēs kopā nevaram kādreiz kaut ko uzspēlēt,» nosaka Hermanis. Tā arī ir, Remix ik pa laikam atgriežas uz skatuves, turklāt katru reizi pārsteidz ar kādu tehnisku novitāti, piemēram, stāvgrūdām pilnajā klubā Četri balti krekli atzīmējot 18 gadu jubileju, svinēja arī grupas DVD iznākšanu - tas bija vispār pirmais klipu apkopojums un muzikālais DVD Latvijā. Instrumentālās mūzikas koncerts Dailes teātra Mazajā zālē savukārt iemūžināts ar HD kamerām Latvijā pirmajā daudzceliņu ierakstā.
Visbeidzot Remix izdevās sasniegt arī pašu galveno mērķi - tikt aiz dzelzs priekškara un noslēgt līgumu Rietumos. «Meklējām kontaktus soli pa solim, līdz noslēdzām līgumu par vienu miljonu dolāru, pusotru gadu dzīvojām ASV. Ņujorka uzreiz pēc koncerta Tambovas cirkā bija īsts kultūršoks. Aizbraukuši uz pirmajiem ierakstiem, nākamajā rītā CNN ziņās redzējām 4. maija balsojumu par Latvijas Neatkarības deklarāciju. Amerikas periods bija kolosāla skola, mācījāmies pie pasaulslaveniem producentiem, ierakstījām plati. Bet par to jau ir cits stāsts,» Hermanis paskaidro, ka Remix projekts tad jau bija beidzies.