Pirms 25 gadiem rokopera Lāčplēsis iekūra mūsu nācijas atmodas ugunskuru. Un, pateicoties šai atmodai, ir izaugusi jauna paaudze, kura nav pieredzējusi padomju laikus. Diemžēl - arī paaudze, kura zaudējusi saikni ar mūsu nacionālajām pamatvērtībām. Lai šo saikni atjaunotu, tapis rokoperas Lāčplēsis jauniestudējums, skaidro tās producents Juris Millers.
Par rokoperu, kāda tā bija pirms 25 gadiem, runās vienmēr, viņš saka. «Tai ir sava muzikālā, vēsturiskā un kultūras vērtība. Es uzreiz gribu teikt, ka mēs nemēģinām kopēt pirmuzvedumu.» Jauniestudējums tapis ar abu autoru - Zigmara Liepiņa un Māras Zālītes - atļauju un tiek veidots, pilnībā izmantojot 1988. gadā tapušās rokoperas oriģinālo libretu un nošu materiālu. Vienlaikus tā ir izrāde ar pilnīgi jaunu sastāvu, dzīvo orķestri, ar kordebaletu, ar kori, jauniem tērpiem, ko veido Anna Heinrihsone, scenogrāfiju (Gints Sippo), ar Olgas Žitluhinas horeogrāfiju un režisores Ineses Mičules redzējumu par to, kādam jābūt Lāčplēsim mūsdienās, teic producents.
Zīmīgi ir arī tas, ka lielākā daļa jauniestudējuma dalībnieku ir jaunāki par pašu rokoperu. «Tā ir šī atmodas paaudze, kura grib uzrunāt gan cilvēkus, kuri pirms ceturtdaļgadsimta redzēja un bija liecinieki iepriekšējam uzvedumam, gan arī savus vienaudžus, kuriem daudzos gadījumos Lāčplēsis ir svešs vai, nedod Dievs, liekas, ka 11. novembrī ir Lāčplēša dzimšanas diena,» J. Millers saka. Uzvedumā lomas piešķirtas šobrīd vokāli spēcīgiem un populāriem Latvijas dziedātājiem un aktieriem - Daumantam Kalniņam, Jurim Jopem, Martam Kristianam Kalniņam, Ievai Sutugovai, Paulai Dukurei, Rūtai Dūdumai, Jānim Skanim, Jurim Vizbulim un citiem.
Ar rokoperas pirmizrādi šonedēļ Ādažu Kultūras centrā aizsākas izrādes koncertturneja pa visu Latviju. J. Millers stāsta, ka šis ir pēdējo gadu dārgākais teātra un mūzikas projekts Latvijā. Kopējās jauniestudējuma izmaksas sasniedzot vairākus simtus tūkstošu eiro. Viņš arī izsaka bažas, ka šī ir pēdējā reize, kad kaut kas tik vērienīgs notiek Latvijā. «Jo šoreiz ir jāsaka skaļi vārdi - Latvija izmirst. Tā kā esmu producents jau daudzus gadus, sekoju līdzi iedzīvotāju kultūras dzīves barometram daudz aktīvāk nekā visi valdības formālie barometri. Šī rokoperas turneja būs visprecīzākais Latvijas identitātes barometrs mūsu valstī šobrīd. Man ir jāpiemin divas pilsētas, par kurām man sirds dreb - vai tur vispār vēl ir latvieši. Tie ir Limbaži un Daugavpils, kur nevaram lepoties ar kuplu izrādes apmeklētāju skaitu. Bet mēs esam liecinieki mākslas notikumam - tā teica arī Māra Zālīte pēc mēģinājuma noskatīšanās.»
Biļetes iegādājamas Biļešu paradīzē. Dažviet jau izsludinātas papildizrādes.