Naftas cenas, juaņa un dažādu valstu alianses

Četri būtiski 2015. gada notikumi ar ilgtermiņa sekām
G20 valstu līderi atbalstīja kopīgas rīcības plānu, lai novērstu starptautisku uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pārvietojot ienākumus uz tā dēvētajām droša patvēruma valstīm, kā rezultātā valstis, kurās tiek veikta reālā ekonomiskā darbība, zaudē vismaz 100 miljardus ASV dolāru gadā.
Ķīna sāka vērienīgas reformas ekonomikas valsts sektorā. Pretēji aicinājumiem privatizēt šo sektoru Pekina iecerējusi vērienīgu valsts uzņēmumu konsolidāciju, kuras rezultāts būs pasaulē lielāko kompāniju rašanās virknē tautsaimniecības nozaru.
Beidza pastāvēt tā dēvētais zelta fiksings, kad zelta cenu pasaules tirgū divreiz dienā noteica vien dažu banku pārstāvji Londonā. Tagad zelta cena tiek noteikta, izmantojot Starptautiskās Izejvielu biržas platformu, tāpat ir palielinājies tirgū iesaistīto banku skaits.
Neraugoties uz skepsi ne tikai Rietumos, bet arī Krievijā, Maskava samērā veiksmīgi sāka importa aizstāšanas programmas īstenošanu pārtikas nozarē, tā rezultātā pirmoreiz valsts nesenajā vēsturē pārtikas preču eksporta apjoms pārsniedza ieroču eksporta apmērus. Importa aizstāšana vēršas plašumā arī citās nozarēs.