Tuvu robežai
Pagājušajā ceturtdienā rubļa vērtība pret ASV dolāru sasniedza zemāko punktu kopš 2009. gada aprīļa, kad arī Krievijai nebija pagājusi garām pasaules dziļākā finanšu krīze pēc Otrā pasaules kara. Maija pēdējā dienā dolāru varēja iegādāties par 33,48 rubļiem. Tomēr «rekords» neturējās ilgi, jo jau pirmdien dolārs maksāja 34 rubļus, vēsta NEWSru. Krievijas nacionālās valūtas vērtības samazināšanos neapturēja arī Centrālās bankas piektdien valūtas tirgū ieplūdinātie 200 miljoni dolāru (112 miljoni latu). Respektablais ekonomikas izdevums The Wall Street Journal raksta, ka rublis pašlaik ir viena no vājākajām valūtām pasaulē, jo tikai maijā tās vērtība pret dolāru samazinājās par 11,7%.
Rublis kopš 2007. gada ir piesaistīts divvalūtu grozam, kurā 55% īpatsvars ir dolāram un 45% - eiro. Krievijas Centrālā banka ir noteikusi rubļa svārstību koridoru no 32,15 līdz 38,15 rubļiem pret dolāra/eiro valūtas grozu. Pirmdien rubļa vērtība pret divvalūtu grozu sasniedza 37,72, kas jau ir ļoti tuvu augšējai atļautajai robežai. Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs nedēļas nogalē aicināja no viņa formāli neatkarīgās Centrālās bankas vadītāju Sergeju Ignatjevu darīt visu, lai šī robeža netiktu pārsniegta. Līdz šim veiktās dolāru intervences valūtas tirgū panākumus nav devušas.
Aizplūst miljardi
Rubļa vērtības samazināšanās ir cieši saistīta ar Krievijas galvenās eksportpreces - naftas - cenu kritumu. Pirmdien jēlnaftas cenas pasaules naftas tirgū bija nedaudz zem simts dolāriem (56 lati) par barelu. Iepriekš ekonomisti ir apgalvojuši, ka Krievijas valdība var atļauties pildīt solījumus, ja naftas cena par barelu ir vismaz 117 dolāru (65,5 lati).
S. Ignatjevs prognozē - ja naftas cenas palielināsies, tad rubļa vērtība nostiprināsies, bet, ja naftas cena kritīsies, tad vājināsies arī rublis. «Bet ne tik strauji kā pagājušajā nedēļā, jo mēs daudz aktīvāk ieguldīsim ārvalstu valūtu,» viņu citē AFP. «Vispār situācija tiek kontrolēta.» Pašlaik Krievijas ārvalstu valūtas rezervju vērtība ir 58 miljardi dolāru (32,5 miljardi latu).
Tomēr analītiķi domā, ka Centrālā banka, visticamāk, tomēr nolems palielināt rubļa svārstību koridoru, nevis novilkt sarkano līniju un ieguldīt prāvus līdzekļus, lai nosargātu rubļa vērtību. Šāda rīcība 2008. gada rudenī Krievijai izmaksāja gandrīz trešdaļu no ārvalstu valūtas rezervēm. «Centrālā banka ir mācījusies no savām kļūdām,» uzskata HSBC bankas Maskavā galvenais ekonomists Aleksandrs Morozovs.
Par Krievijas ekonomikas problēmām liecina arī pašmāju un ārvalstu kapitāla straujā aizplūšana. Gada pirmajos četros mēnešos no valsts ir izvesti 42 miljardi dolāru (23,5 miljardi latu). Pērn 12 mēnešos kopā aizplūda 80 miljoni dolāru (44,8 miljardi latu). Domājams, ka šis process turpināsies, jo pēc V. Putina atgriešanās Kremlī investori ir zaudējuši cerības, ka Krievijā tiks veiktas nepieciešamās ekonomiskās reformas.