ASV prezidents Baraks Obama, aktīvi atbalstot asteroīda izpētes plānus, 2014. gada budžetā kosmosa pārvaldei iecerējis atvēlēt 17,7 miljardus dolāru (9,5 miljardi latu), kas ir nedaudz mazāk, nekā līdz šim novirzīts kosmosa izpētes un aeronautikas nozarei. Iecerētie līdzekļi tiks atvēlēti, lai paplašinātu līdzšinējās programmas Zemei bīstami pietuvojušos asteroīdu meklēšanai un sagatavošanās darbiem, lai aptuveni pēc divām desmitgadēm uz Marsu varētu nosūtīt astronautus.
Lai gan skeptiķiem NASA plāns ievilināt orbītā asteroīdu izklausās pēc zinātniskās fantastikas, eksperti apgalvo, ka ar mūsdienu augsti attīstītajām tehnoloģijām tas ir iespējams.
NASA plāno ievilkt Mēness orbītā aptuveni 500 tonnu smagu asteroīdu. Kosmosa pārvalde izstrādā kosmisku bezpilota lidaparātu, ar ko notvert asteroīdu, kā arī kapsulu, kas spētu uz tā nogādāt astronautus, turklāt pēc tam izpildīt arī ASV kosmosa programmas kāroto mērķi - nokļūt uz Marsa.
«Misija mums ļauj attīstīt tehnoloģijas un sistēmas, lai pētītu daudz tālākus objektus, nekā mēs līdz šim esam varējuši sasniegt, proti, asteroīdu un Marsu, - vietas, par kurām cilvēce allaž sapņojusi, lai gan nekad nav bijušas izredzes turp pašiem nokļūt,» NASA pārstāvi Čārlzu Boldenu citēja aģentūra Reuters.
NASA norādījusi, ka ir pāragri runāt par precīzām misijas izmaksām, taču sagaida, ka tās nesasniegs 2,65 miljardus dolāru (1,42 miljardi latu), kā vēstīja Kalifornijas Tehnoloģiju institūta kosmosa izpētes nodaļas pagājušā gada aprēķini.
Pēc NASA teiktā, misijas finansējums nepieciešams ne vien, lai atrastu izpētei piemērotu asteroīdu, bet arī lai «aizsargātu Zemi». Pastiprinātas bažas par Zemei pietuvinātiem asteroīdiem uzvirmoja februārī, kad virs Čeļabinskas Krievijā eksplodēja meteorīts, ievainojot ap 1200 cilvēku.