Paziņojot par uzaicinājumu Melnkalnei kā 29. valstij pievienoties NATO, organizācijas ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs uzsvēra, ka šis lēmums nav vērsts ne pret vienu. «Ir ārkārtīgi svarīgi vēlreiz uzsvērt, ka katrai valstij ir tiesības izvēlēties savu ceļu, savu drošības sistēmu. Nevienam nav tiesību iejaukties šāda lēmuma pieņemšanā,» J. Stoltenberga teikto citē AFP. Viņš arī izteicis cerību, ka sarunas par Melnkalnes uzņemšanu noslēgsies nākamā gada sākumā, vēl laiku prasīs lēmuma ratifikācija 20 NATO dalībvalstu parlamentos.
Uzaicinājums Melnkalnei ir pirmais NATO paplašināšanas solis pēc Albānijas un Horvātijas pievienošanās 2009. gadā.
Melnkalnei, kurā dzīvo 650 tūkstoši cilvēku, ir ap diviem tūkstošiem karavīru lieli bruņotie spēki, tāpēc to nevar uzskatīt par lielu NATO kolektīvās drošības spēku papildinājumu. Drīzāk tas parāda, ka alianses durvis ir atvērtas jaunu dalībvalstu uzņemšanai, raksta BBC. Pašu melnkalniešu attieksme ir visai sašķelta, jo daudziem nepatika, ka NATO spēki veica uzlidojumus Serbijai un Melnkalnei 1999. gadā, lai apturētu etnisko albāņu slepkavošanu Kosovā un tās apkārtnē.
Interfax citē Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto: «Maskava vienmēr dažādos līmeņos teikusi, ka NATO un tās militārās infrastruktūras ekspansijas uz austrumiem turpināšanās, protams, nevar neizraisīt atbildes soļus no Austrumu, tas ir, Krievijas puses, lai mēs uzturētu savu drošību un interešu paritāti.» Krievijas Valsts domē jau paziņots, ka Krievija atteiksies no kopīgajām sadarbības programmām ar Melnkalni.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs paziņojumā paudis gandarījumu, ka ministru sanāksmes laikā apstiprināta NATO Hibrīdās karadarbības stratēģija: «Ir ļoti būtiski, ka alianse ir vienojusies par NATO 5. panta piemērošanu hibrīdā apdraudējuma gadījumā, kas ir būtiska attīstība, piemērojoties XXI gadsimta riskiem... NATO būs pietiekami elastīga gadījumos, ja pret kādu no NATO dalībvalstīm tiks veikts šāda veida uzbrukums.»