«Kamēr vien Kadāfi būs pie varas, NATO un tās koalīcijas partneri turpinās operācijas, lai aizsargātu civiliedzīvotājus no režīma spiediena,» kopīgā atklātā vēstulē norādījis Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons un ASV prezidents Baraks Obama.
Vēstule ir kā mēģinājums demonstrēt sabiedroto vienotību cīņā pret Lībijas vadoņa asiņaino izrēķināšanos ar nemierniekiem, ziņo BBC. Laikā, kad pār NATO operācijas gaitu un rezultātiem gulst arvien vairāk skarbas kritikas un aliansei pārmet nespēju apturēt vardarbīgo opozicionāru apspiešanu, valstu līderi skaidri norāda, ka nemiernieki netiks pamesti vieni. Pasaule būtu vainojama «neiedomājamā nodevībā pret Lībijas tautu», ja M. Kadāfi saglabātu savas pozīcijas, paziņojuši ASV, Francijas un Lielbritānijas līderi.
Taču M. Kadāfi meita Aiša paudusi, ka šī vēstule esot apvainojums lībiešiem.
NATO meklē iespējas, kā pastiprināt operācijas gaitu, un diplomāti apsver, kā saskaņā ar ANO Drošības padomes mandātu alianses darbību varētu vērst plašumā. Taču Francijas aizsardzības ministrs Žerārs Longē brīdina, ka līderu cerētā Lībijas režīma maiņa ir pretrunā ar padomes rezolūciju, kas paredz tikai civiliedzīvotāju aizsardzību. «Bet es domāju, ka ANO ir svarīgi tas, ka trīs lielvaras iestājas par vienu un to pašu, tādēļ Drošības padome varētu pieņemt jaunu rezolūciju,» Ž. Longē teikto citējis AFP.
NATO joprojām nav guvusi pārliecinošus panākumus Lībijas nemiernieku aizsardzībā. Aktīvas apšaudes jau nedēļām nerimst Misrātas pilsētā, kamēr alianse līdz ar Franciju un Lielbritāniju priekšgalā mudina dalībvalstis iesaistīties aktīvāk, jo sabiedrotajiem trūkstot kaujas lidmašīnu uzbrukumu intensifikācijai. Tikai sešas no 28 NATO dalībvalstīm piedalās aktīvā gaisa telpas kontrolē: Francija, Lielbritānija, Kanāda, Beļģija, Norvēģija un Dānija.