Stiprinās austrumu flangu
Briselē ceturtdien ieradās 28 NATO dalībvalstu aizsardzības ministri, lai vienotos par pasākumiem, kas nostiprinātu pasaulē spēcīgākās militārās alianses kolektīvo aizsardzību un pielāgotu to jaunajiem draudiem, ko Eiropai rada Krievija. NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs to nosauca par alianses lielāko pastiprināšanos kopš aukstā kara beigām.
Pirms sanāksmes viņš paziņoja, ka šis ir kritisks brīdis Eiropas drošībai. «Ukrainā pastiprinās vardarbība un padziļinās krīze. Krievija turpina ignorēt starptautiskos noteikumus un atbalsta separātistus ar attīstītiem ieročiem, apmācību un bruņotajiem spēkiem,» sacīja augstā amatpersona.
Sanāksmē lēma par NATO Reaģēšanas spēku paplašināšanu no pašreizējiem 13 tūkstošiem karavīru līdz 30 tūkstošiem karavīru. Plānots, ka šo spēku sastāvā ietilps 5000 karavīru liela ātrās reaģēšanas «trieciengrupa», ko konflikta zonā varēs izvietot 48 stundu laikā.
Aizsardzības ministri apsprieda arī nelielu komandcentru izveidi NATO Austrumeiropas dalībvalstīs Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Bulgārijā un Rumānijā. J. Stoltenbergs sacīja, ka ikdienā komandcentri palīdzēs kolektīvās aizsardzības plānošanā un alianses militāro mācību koordinēšanā. Ārkārtas gadījumā tie nodrošinās «trieciengrupas» ātru izvietošanu nepieciešamajā vietā. Katrā komandcentrā strādās aptuveni 50 cilvēku, no kuriem puse būs vietējie, bet pārējie nāks no citām NATO dalībvalstīm, raksta BBC.
ASV nepievērs acis
Ukrainas prezidents Petro Porošenko vakar Kijevā uzņēma ASV valsts sekretāru Džonu Keriju. Tikšanās laikā Dž. Kerijs apsolīja 16,4 miljonus dolāru (14,3 miljoni eiro) vērtu palīdzību cilvēkiem, kas cietuši militārajā konfliktā Austrumukrainā, bet pagaidām atturējās solīt ieroču piegādi.
Pēc sarunas ASV valsts sekretārs sacīja, ka Vašingtona nepievērs acis uz Krievijas militāro klātbūtni Ukrainā, un aicināja Maskavu izbeigt konfliktu Austrumukrainā. Viņš paziņoja, ka, pirmkārt, Krievijai no frontes līnijas jāatvelk smagā artilērija, otrkārt, jāizved karaspēks no Ukrainas teritorijas un, treškārt, jārespektē starptautiskās robežas.
Šonedēļ vairākas bijušās augsta ranga ASV amatpersonas un atvaļināti virsnieki aicināja ASV valdību palielināt militāro atbalstu Ukrainai, tostarp piegādājot Kijevai prettanku ieročus. Arī 15 ASV senatoru grupa šonedēļ aicinājusi ASV prezidentu Baraku Obamu un NATO «nekavējoties palielināt militāro palīdzību Ukrainai, lai aizsargātu tās suverēnās robežas pret pieaugošo Krievijas agresiju».
Arī B. Obamas izvirzītais kandidāts ASV aizsardzības sekretāra amatam Eštons Kārters, trešdien atbildot uz jautājumiem Senāta bruņoto spēku komisijā, sacīja, ka atbalsta aizsardzības ieroču piegādi Ukrainai. «Uzskatu, ka mums ir jāatbalsta ukraiņu centieni aizstāvēt sevi,» sacīja E. Kārters.
Līdz šim Vašingtona Ukrainai sniegusi neletālu militāro palīdzību, piemēram, piešķirot nakts redzamības brilles un rācijas.
Vairāku Eiropas valstu līderi, tostarp Vācijas kanclere Angela Merkele, iebilst pret ieroču piegādi Ukrainai, jo baidās, ka tas saasinās situāciju Austrumukrainā. Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien vizītes laikā Rīgā sacīja, ka ieroču piegāde Ukrainai neatrisinās konfliktu.
Miera iniciatīva
A. Merkele un Francijas prezidents F. Olands ceturtdien ieradās Kijevā, lai ar P. Porošenko runātu par jaunu miera iniciatīvu, kas ievērošot Ukrainas teritoriālo nedalāmību un varētu būt «pieņemama visiem». F. Olands gan brīdināja, ka diplomātija «nevar ilgt bezgalīgi».
Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Krievijas un Eiropas «eksperti» apspriežot iespēju nosūtīt uz Austrumukrainu ANO miera uzturētājus, vēsta euobserver.com.
Francijas un Vācijas līderi piektdien ieradīšoties Maskavā, lai ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu apspriestu «ātrāko iespējamo risinājumu, lai izbeigtu pilsoņkaru Dienvidaustrumukrainā», vakar paziņoja Kremļa preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.
ES dalībvalstu diplomāti ceturtdien vienojās aizliegt ieceļot un iesaldēt aktīvus 19 personām, kas saistītas ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā. «Melnajā sarakstā» iekļauto personu vidū esot arī 14 separātisti un augsta ranga Krievijas Ārlietu ministrijas amatpersona. Jaunās sankcijas pirmdien jāapstiprina Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministriem.