Valdība nupat apstiprināja, ka Latvijā būs NATO izcilības centrs. Galvenais, kas mums zināms - centrs būs Latvijā un tam vajag naudu - virs diviem miljoniem latu gadā. Īstenībā vissvarīgākais ir otrais punkts. Pagaidām arī nešķiet, ka naudu varētu nedot un kādam būtu jāiet piketēt.
Izcilā centrā jāstrādā izciliem ļaudīm. Pavērsies lieliskas pašapliecināšanās iespējas. Jauniem, talantīgiem cilvēkiem nebūs jābrauc projām uz Prinstonu vai Jeilu. Tepat ir labi.
Ministru kabineta dokumentos izcili mēģināts parādīt, kādēļ tas centrs vajadzīgs. Tā kā ne visiem ir tik izcilas saprašanas spējas tajā ierēdniecības valodā, piedodiet, ja kaut kas pārprasts. Centāmies, cik varējām.
Izcilības centrs ņemsies uzlabot NATO stratēģisko komunikāciju. Vienkāršā valodā - liela apjoma muldēšanu. No tā var saprast, ka varenajai organizācijai šajā jomā pārāk nesokas. Tā kā Latvija pierādījusi savas spējas dažādos muldēšanas pasākumos - gan ar Obamu tiekoties, gan par Katalonijas brīvestību izsakoties - tikai loģiska ir izvēle - KO TIEŠI mēs varētu NATO palīdzēt. Bez tam komunikāciju speciālistus Latvijā gatavo visur, laikam arī agrākās traktoristu un krāsotāju skolās.
Tas, ka šajā sfērā nepieciešami uzlabojumi, skaidri redzams pašos izcilības centra veidošanas dokumentos. Vienā vietā rakstīts, ka centra mērķis «ir sniegt atbalstu un stiprināt stratēģiskās komunikācijas spējas». Citur teikts, ka tie būšot uzdevumi, nevis mērķis. Konsultants atminas, ka dažādi stratēģijas prātvēderi mācījuši - mērķiem jābūt izmērāmiem un sasniedzamiem, kā arī noteiktiem laikā. Kaut vai - līdz 2020. gadam jāpanāk, ka aizsardzības budžets būtu 10% no IKP. Var strīdēties par skaitļiem, bet vismaz skaidri uzrakstīts.
«Uzlabot, stiprināt, atbalstīt» ir tas, par ko pirmā kursa studentus met ārā no eksāmeniem, bet vecos laikos pēra ar vicām.
Valdībā skatītā dokumentā lieliski norādīts arī galvenais uzdevums, kas jāveic, lai sasniegtu miglaino mērķi. Sagatavojamies - tātad «Lai īstenotu centra mērķi, tā uzdevums ir būt par …centru(!?).»
No komunikācijas viedokļa spožs ir arī dokumenta anotācijā rakstītais - par iemesliem, kādēļ netika nodrošināta sabiedrības līdzdalība - atbilde - projekts šo jomu neskar. Citiem vārdiem - aitām jādomā, kur dabūt zāli, nevis kā saimnieks tērēs naudu.
Skaidrs, ka komunikācijas uzlabošanas izcilības centra veidošana ir absolūti savlaicīga, cerams, ne nokavēta.
Uzmanība jāpievērš arī - kā tad tas centrs izskatītos.
PAREIZAIS VIEDOKLIS - centram būtu jābūt kam līdzīgam mauzolejam, kur izvietotas dažādu laiku NATO priekšnieku bildes, parādītas mantiņas, ar ko viņi bērnībā spēlējušies, un par ko gribējuši kļūt, kad izaugs lieli. Izcilības centram jākļūst par obligātu apmeklējuma punktu visām ārvalstu oficiālajām delegācijām, un tad varētu pētīt, kā kurš apmeklējuma laikā uzvedas un ko saka.
Iespējams, var sadzirdēt kritisku šņākšanu par necienīgu labu iniciatīvu apsmurgāšanu. Vienīgais mērķis taču ir uzlabot, attīstīt, stiprināt un bla, bla, bla nabaga NATO, kur komunikāciju lietas lāgā nevedas.
Viss būtu citādi, ja stāsts par izcilības centru būtu izklāstīts vismaz kaut cik saprotamā valodā. Vai arī ievietots sadaļā Ministru kabineta lieta.
Viena pozitīva ziņa tomēr ir. Lai nu būtu NATO tās komunikāciju problēmas. Jācer, ka nav problēmu ar ieročiem un vīriem. Un austrumzemes kukuruzņiki var nikni vicināt spārnus tikai robežas viņā pusē.
* ļoti neatkarīgs konsultants