Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka novembrī var pietrūkt naudas, lai stacionētu akūtos pacientus. Lai runātu par papildu finansējuma nepieciešamību, premjers plānojot drīzumā tikties ar veselības ministri, tiesa, pagaidām netiek konkretizēts, par ko būs saruna.
Uzreiz pēc B.Rozentāles paziņojuma premjers pauda izbrīnu par to, norādot, ka B.Rozentāle, stājoties ministra amatā saņēmusi pilnu informāciju par veselības aprūpes finansējuma samazinājumu, un to zinot, piekrita kļūt par ministri. Premjers arī atgādināja Tautas partijas (TP) izvirzītās prasības jaunā veselības ministra nominācijai, kur teikts, ka TP mērķis ir 2010. gadā atgriezt veselības aprūpes finansējumu vismaz 2009.gada līmenī, kas ir 3,4 - 3,5% no iekšzemes kopprodukta. «Nekādas prasības šim gadam no toreizējās ministra kandidātes netika izteiktas un apspriestas,» atzina premjers.
To, ka rudenī naudas akūto pacientu stacionēšanai var nepietikt, VM jau pieļāvusi pirms valsts budžeta grozījumu pieņemšanas. Stacionārajai aprūpei finansējums samazināts vidēji par 60%, kas nozīmē to, ka slimnīcas var uzņemt mazāku pacientu skaitu. Kā stāsta VM pārstāve Egita Pole, «budžets tika saplānots, izejot no samazinājuma», taču samazināts finansējums gan nenozīmē to, ka stacionēšana būs nepieciešama mazākam pacientu skaitam.
VM prognozē, ka slimnīcas, neatsakot palīdzību pacientiem, būs krietni pārtērējušas tām atvēlēto finansējumu. Šādas pārstrādes slimnīcām valsts neatmaksā. Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūra aprēķinājusi, ka iepriekšējā pusgadā, kad veselības aprūpes budžets cieta no krietni mazāka samazinājuma, slimnīcās pārstrāde bijusi 6,5 miljoni latu, taču pat no marta trīskāršotās pacientu iemaksas nebija mazinājušas stacionēto pacientu skaitu. VM aplēses liecina, ka ar pašreizējo finansējumu varētu stacionēt, iespējams, pat mazāk nekā pusi no iepriekšējā pusgadā slimnīcās uzņemtajiem pacientiem, vairākums no tiem ir akūtie pacienti.
Jau vēstīts, ka vairākas slimnīcas, piemēram, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca, Daugavpils reģionālā slimnīca jau ziņojušas, ka plānveida pacientus vairs neuzņems, tikai par maksu. E.Pole saka - prognozējams, ka daļa plānveida pacientu kļūs par akūtiem un viņiem būs jānodrošina stacionēšana.
Trešdien B.Rozentāle žurnālistiem atklāja, ka iecerējusi samazināt VM centrālā aparāta darbinieku skaitu - no 155 darbiniekiem uz aptuveni 90. Kopumā VM un tās padotības iestādēs strādājošo skaits no aptuveni 1500 tikšot samazināts līdz aptuveni 500. Ministre gan iepriekš norādījusi - pat ja lividētu gan VM, gan tās padotības iestādes valsts aģentūras, ietaupījums būtu vien 20 miljoni latu.