Izstrādātās tehnoloģijas, kas saistīta ar apskaņošanu, patenta pieteikums pagaidām iesniegts Latvijā, taču, kā apgalvo Helmuts, «mūsu tehnoloģijai Latvijas tirgus nav nekas, mūs interesē pasaules tirgus», tādēļ pēc patenta pieņemšanas Latvijā tiks domāts arī par izstrādātās tehnoloģijas patentēšanu citās valstīs. Lai sagatavotu patenta pieteikumus ārzemēs atbilstoši citu valstu prasībām, nepieciešami līdzekļi, kas rēķināmi desmitos tūkstošos latu. Pagaidām šajā procesā tiek ieguldīti pašu līdzekļi, jo patentēšanas procedūrai vai inovatīvu tehnoloģiju izstrādei šobrīd nav pieejami ne ES fondi, ne valsts finansējums. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā gan esot programma inovāciju izstrādes atbalstam, taču finansējums domāts projektiem, kas tiek pasūtīti zinātniskajās institūcijās. Ņemot vērā, ka informāciju tehnoloģiju joma ir viena no tām, kur jaunas tehnoloģijas un inovācijas lielākoties rodas pašos uzņēmumos, nevis akadēmiskajā vidē, šī, viņaprāt, ir ačgārna pieeja. «Naudai vajadzētu nonākt uzņēmumos, kuri strādā pie inovācijām,» norāda H. Bēms, piebilstot, ka arī Pure Sound Technologies izstrādātā tehnoloģija un programmatūra tapusi pašā uzņēmumā.
To, ka lielākā daļa jauno tehnoloģiju un inovāciju tiek izstrādātas pašos uzņēmumos, Dienai apliecina arī citu nozaru pārstāvji, piebilstot, ka izpēte, kas tiek veikta zinātniskajos institūtos, bieži ir atrauta no reālās uzņēmējdarbības vides. «Mums vajadzīgs vairāk pielietojamas zinātnes, kas būtu saistīta ar vietējo uzņēmumu vajadzībām, jo no mazas valsts perspektīvas pētījumiem un atklājumiem ir jēga, ja tie dod rezultātu jaunu produktu vai pakalpojumu veidā tirgū,» ir pārliecināts H. Bēms. Viņaprāt, ir svarīgi, lai akadēmiskā vide veidotu ciešāku saikni ar uzņēmējdarbības vidi un pētītu lietas, kas dod pievienoto vērtību valsts ekonomikai.
Zinātnieku paustais gan liecina, ka Latvijā zinātniskajās institūcijās tiek īstenoti miljonu vērti projekti, taču to finansētājas, patentētājas un pelnītājas nav vis Latvijas valsts vai uzņēmumi, bet gan ārvalstu kompānijas. Spilgts piemērs tam ir Latvijas Organiskās sintēzes institūts. Tā vadošais pētnieks Ivars Kalviņš intervijai portālam Tvnet.lv kā piemēru minējis kādu pretvēža preparātu, kas institūtā izstrādāts angļu vajadzībām. «Pārdeva tālāk citās teritorijās - ASV un Ķīnā. Viņi par licenci vien saņēma miljardu dolāru plus divciparu procentu skaitli. Tas ir mūsu preparāts, mēs to radījām no nulles!» norādījis Kalviņš, sakot, ka valsts atbalsta gadījumā šie miljardi plūstu uz Latviju.
Vēl viena problēma, uz ko savukārt norāda zinātnieks Gundars Vaivars, ir tas, ka Latvijas zinātniekiem pietiek naudas patentēt savus izgudrojumus Latvijā, taču ne ārzemēs, valsts atbalsta šim pasākumam nav, bet ievērojamiem atklājumiem, kuru tālākā komercializācijā ir vērts investēt līdzekļus, Latvijas tirgus tiešām nav nekas.
Iespējams, par katalizatoru akadēmiskajā vidē radīto atklājumu vērtībai varētu kļūt sagatavotie grozījumi Zinātniskās darbības likumā, kas jau izgājuši divus Saeimas lasījumus un šoruden gaida apstiprināšanu trešajā. Likuma grozījumi paredz, ka atšķirībā no līdzšinējās kārtības, kad zinātniskajos institūtos par valsts naudu tapušie atklājumi un izgudrojumi pieder valstij, kas ar tiem praktiski nerīkojas, turpmāk piederēs zinātniskajām institūcijām. Tad tām, līdzīgi kā privātajiem izgudrotājiem, kuriem šobrīd ir brīvas rokas komercializēt savus izgudrojumus, pārdot patentus vai izsniegt licences radīto produktu vai tehnoloģiju izmantošanai citiem, arī dos iespēju brīvāk rīkoties ar saviem atklājumiem, veidojot tā sauktos start up uzņēmumus, piesaistot investīcijas, komercializēt savas idejas vai pārdot patentētos izgudrojumus. Tas dos iespēju zinātnei gūt papildu ienākumus.
Helmuts Bēms atklāj, ka uzņēmums izstrādāto apskaņošanas tehnoloģiju patentēt izvēlējies tādēļ, lai aizsargātu savas tiesības un intereses un varētu izsniegt licenci uzņēmumiem, kuri izmanto šo tehnoloģiju noteikta galaprodukta radīšanā.