Obligāta prasība ir mediju patērētājus informēt, ja informācija ir apmaksāta. Tomēr ir daudz veidu, kā šo prasību apiet. Problēmu jo nopietnāku dara mediju katastrofālā finansiālā situācija, kas pašvaldību naudai nereti ļauj kļūt par glābšanas riņķi. Turklāt sākas arī apburtais loks, jo tiem, kas mēģina izdzīvot pašu spēkiem, ir grūti konkurēt ar medijiem, kam ar naudu piepalīdz no malas.
Pērk ar vēzienu
Nupat Talsu televīzija oficiāli nonākusi pašvaldības sabiedrisko attiecību pakļautībā, jo par uzņēmuma valdes locekli kļuvis pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs. Bijusī televīzijas direktore Sanita Lapiņa izdevumam Talsu Vēstis atklāja, ka jau iepriekš galvenos ienākumus uzņēmumam veidojis līgums ar pašvaldību. Pērn tam piešķirti 18†000 latu. S. Liepiņa izdevumam atzinās bažās, ka «tagad pašvaldība nojauks visu pārējo, kas izcīnīts un ilgi būvēts».
Kaut kas līdzīgs iepriekš notika ar Dagdas televīziju. Tai 2012. gadā mainīja juridisko statusu un darbiniekus iekļāva Dagdas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību nodaļā. Piemēru ir daudz, un to kļūst arvien vairāk.
Dienas aptaujātie mediju eksperti norāda, ka tipisks paraugs, kā pārspīlēti tiek maksāts par saturu, ietekmējot sabiedrības domu, esot arī avīze Ventas Balss. Pašvaldība savus iedzīvotājus par Ventspilī notiekošo mēģina iepazīstināt ar lielu vērienu, to apstiprina arī informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā. Piemēram, šogad pašvaldība Ventas Balsij maksās 120†000 latu. Tāpat ir virkne citu mediju, to vidū arī sabiedriskais radio, kas pēdējā laikā saņēmuši prāvas naudas summas no šīs pašvaldības. Ventspils dome tajā neko sliktu nesaskata, tieši pretēji - tās pārstāve Kristīne Duļbinska Dienai norāda, ka tāds ir pašvaldības uzdevums - informēt iedzīvotājus par svarīgiem procesiem. «Normatīvie akti, nosakot pienākumu publicēt informāciju vietējā laikrakstā, prezumē, ka informācijas publicēšanas mērķis ir nodrošināt caurspīdīgumu pašvaldības darbā, pieejamību privātpersonai, nodrošināt sabiedrības intereses, kas ir vieni no valsts pārvaldes pamatprincipiem,» teic K. Duļbinska. Pašvaldība pati neizdod laikrakstu, tāpēc «pienākumu publicēt informāciju» dome izpilda ar laikraksta Ventas Balss palīdzību, jo tas «ir vienīgais Ventspils reģiona laikraksts, kas iznāk piecas dienas nedēļā latviešu un krievu valodā un ir pieejams abonentiem un preses tirdzniecības vietās», skaidro domes pārstāve.
Aizliegts nav
«Pašvaldībām nav aizliegts tāds instruments kā sabiedrības informēšana. Jautājums, kur ir tā robeža, kad beidzas sabiedrības informēšana par kaut kādu institūciju vai organizāciju darbu un kad sākas politiskā reklāma. Šobrīd neviens šo robežu nav spējīgs noteikt,» norāda Latvijas Raidorganizāciju izpilddirektore Gunta Līdaka, piebilstot, ka jau ir vērusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā ar lūgumu noteikt rāmi tam, kas ir kliedzošs pārkāpums. Viņa uzskata, ka pilnībā aizliegt pašvaldībām informēt sabiedrību medijos nevajadzētu, un kā piemēru min neveiksmīgo lēmumu aizliegt priekšvēlēšanu aģitāciju. «Mēs ejam uz to, ka katrs savu ietekmi mēģina palielināt caur kaut kādiem finansēšanas avotiem.» G. Līdaka liek cerības uz žurnālistu pilsonisko atbildību, tomēr prognozē, ka problēma būs ilgstoša, «jo lielais naudas deficīts mediju vidē neveicina demokrātisku sabiedrību». Turklāt arī sabiedrība pārāk neiebilst. «Mediju lietotājs ir ļoti liberāls pret apmaksātu informāciju,» uzskata G. Līdaka.
Ja pašvaldības tik daudz neiejauktos vietējo mediju saturā, iedzīvotājiem būtu iespēja saņemt patiesu, neatkarīgu un daudzveidīgu informāciju par konkrētajā pašvaldībā notiekošajām norisēm. «Ventspils medijos jau gadiem nav nekādu kritisku diskusiju vai kāda cita veida viedokļu, kas kaut kādā veidā nesaskanētu ar domes pozīciju,» norāda Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) valdes priekšsēdētāja Anda Rožukalne.
Situācija, kad pašvaldības iesaistās mediju satura veidošanā, vislielāko risku rada tieši mediju būtībai kopumā, jo «cilvēki vairs netic tiem, kas strādā godīgi», norāda LŽA vadītāja. Turklāt tiek iedragātas arī citas nozares: «Tas jauc arī reklāmas un sabiedrisko attiecību nozares, jo šajās jomās darījumi vairs nenotiek. Notiek tikai primitīva pirkšana un pārdošana. Skaidrs, ka tajā sadrumstalotajā mediju vidē ir spēlētāji, kuriem tas ir biznesa modelis.» Viņasprāt, «pašvaldība izmanto nodokļu maksātāju naudu, lai mānītu pašus nodokļu maksātājus».
Risinājumi neskaidri
Nacionālās radio un televīzijas padomes (NEPLP) priekšsēdētājs Ainārs Dimants to sauc par politisku izšķiršanos. «Pašvaldībām ir jāaizliedz pirkt raidījumus un nodarboties ar mediju uzņēmējdarbību,» viņš saka, piebilstot, ka lielāka iniciatīva problēmas risināšanā būtu jāuzņemas Valsts kancelejas komunikācijas departamentam. «Par to ir jārunā valdībā, bet te ir vajadzīga politiskā griba. Šī neizpratne ir diezgan plaši izplatīta politiķu un lēmumu pieņēmēju vidū. Tas vēlreiz apliecina, ka skolā ir jāmāca mediju lietotprasme. Jau skolās jāskaidro, kas ir žurnālistika, pēc kādām ekonomikas likumsakarībām tā darbojas, kas ir sabiedriskās attiecības, kas ir reklāma. Tagad ir tendence to visu jaukt kopā, acīmredzot ne bez intereses,» norāda A. Dimants.
Tam, ka nepieciešama politiskā griba, piekrīt arī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK). Viņa norāda, ka saprot, cik kritiska situācija mediju tirgū ir patlaban: «Ja kādā vienā apvidū ir pašvaldības dotēta un uzturēta avīze, tad ļoti grūti blakus ir izdzīvot tādai avīzei, kas nevar rēķināties ar šādu atbalstu. Tas kropļo mediju tirgu.»
Patlaban NEPLP sadarbībā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju strādājot pie šī jautājuma. Kad risinājums būs gatavs, tas nonāks atbildīgajā Saeimas komisijā. «Jautājums gan ir par to, kāds būs politiķu atbalsts šādai iniciatīvai, un es teiktu, ka šobrīd tas ir visai neskaidri,» norāda I. Mūrniece. Uz jautājumu, kāpēc neskaidri, deputāte gan izvairījās atbildēt, sakot, ka tas būtu jājautā citiem politiķiem: «Tā ir mana izjūta. Bet tas jājautā noteiktiem frakciju pārstāvjiem, kas viņiem traucētu. Pagaidām tādu lielu kolēģu atbalstu neesmu dzirdējusi. Ņemot vērā izteikumus, kas izskanējuši no politiskajām partijām, es uz šīs problēmas risinājumu raudzītos bez tāda liela optimisma.»
Arī VARAM pārstāve Kristīne Barševska par šo jautājumu izsakās izvairīgi, vienīgi norādot - tās pārraudzība pār pašvaldību kā autonomu tiesību subjektu ir ierobežota.