No tās (Tautas atdzimšanas partijas) Lietuvā gan nekas labs nesanāca, un tāpēc esot bažas, bet, no otras puses, tā var būt arī iespēja caur humora prizmu paskatīties uz to, kas notiek,» _Dienai_ sacīja B. Strautmane. Pēdējo partiju veido vairāki sabiedrībā pazīstami radošo profesiju pārstāvji, kā arī sabiedrisko attiecību speciālisti, kuri iepriekšējās vēlēšanās piedalījušies varas partiju kampaņu veidošanā, kā Gints Knoks un Kaspars Rolšteins.
Nezinu, neesmu izlēmis
G. Knoks, kurš bijis Sabiedrības citai politikai biedrs, bet pirms tam gatavojis vēlēšanu kampaņu Zaļo un Zemnieku savienībai, tagad Dienai atzina, ka ne Pēdējās partijas veidotāji, ne viņu draugi vairs neredzot, par ko balsot, un tāpēc nolēmuši 8. jūlijā dibināt paši savu partiju. Ja tās izveidošanu atbalstīs vismaz 200 dibināšanai nepieciešamo biedru, Pēdējā partija plāno startēt Saeimas vēlēšanās. Ar devīzi «Nezinu. Neesmu izlēmis» tā vēlas parādīt iemeslu, kāpēc tapusi, - kā protests pret politikas procesā notiekošo, lai izraisītu diskusiju sabiedrībā par to. Kā zināms, sabiedrības domas aptaujās tiek norādīts, cik procentu aptaujāto nezina vai nav izlēmuši, par ko balsot. No jaunās partijas veidotāju teiktā šķita, ka viņi plāno operēt ar šiem skaitļiem.
Latvijas Universitātes pasniedzējs Jurģis Šķilters pievienošanos šai domubiedru grupai vairāk saista ar pilsoniskās pozīcijas paušanu, nevis līdzdalību politikas procesā. Partijas dibinātāju vidū ir vairāki radošo jomu pārstāvji, arī Roberts Gobziņš, kurš 1993. gadā piedalījās Saeimas vēlēšanās no partijas Latvijas laime saraksta, kas vēlēšanās ieguva 0,8% balsu. Latvijas laime tika izveidota uz Muļķu partijas bāzes, tā 2002. gadā atkārtoti mēģināja ieņemt vietu Latvijas politiskajā spektrā, bet tas neizdevās.
Sabiedrisko attiecību speciālists Jurģis Liepnieks Dienai atzina, ka jaunās partijas veidotāju vidū ir vairāki viņa draugi, bet viņu nolūks pazīstamajam polittehnologam pagaidām vēl neesot skaidrs. «Šis nav tipisks Muļķu partijas projekts, jo šis nav smieklīgs. Tas drīzāk ir projekts politikas gardēžiem,» uzskata J. Liepnieks. Viņaprāt, tā varētu būt parodija par politikā notiekošo, par sabiedriskajām organizācijām.
Ko saka citi
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, kuram ir sadarbības pieredze ar G. Knoku, neredz iemeslu uztraukties par šādas partijas veidošanu. A.Brigmanis atzīst: «Tas ir normāls process, ka cilvēki ir sabiedriski aktīvi. Lai viņi cīnās par varu.» K. Rolšteinam ir sadarbības pieredze ar Tautas partiju, kuras valdes loceklis Māris Kučinskis ar zināmu nožēlu sacīja: «Viņi [Knoks, Rolšteins] ir sabiedriskajās attiecībās veci kadri. Žēl, ka, pārzinot vēlēšanu tehnoloģijas, viņi var pārvērst šo procesu par farsu. Vēlētāji grib nopietnu procesu.» M. Kučinskis atgādināja, kā Lietuvas parlamentu mainīja šovmeņu partijas ienākšana tajā.
Taču M. Kučinskis neparedz, ka Pēdējās partijas veidotāji var gūt tik labus panākumus vēlēšanās kā Lietuvā Tautas atdzimšanas partija, jo Latvijā ir daudz stingrāki vēlēšanu kampaņas nosacījumi, kādu nebija Lietuvā - tur šovmeņi varēja brīvāk izpausties mediju telpā. Pēdējās partijas veidotāji kampaņā gatavojas aktīvi izmantot interneta vidi, sociālos tīklus. G. Knoks apgalvoja, ka naudas viņiem neesot un vērienīgas reklāmas nevarēšot atļauties. Ja 8. jūlijā Pēdējo partiju nodibina, jūlija vidū, kad sākas kandidātu sarakstu iesniegšana, to varētu reģistrēt. Sarakstu vēlēšanām var iesniegt līdz 3. augustam.