Vieglāk nekā agrāk
«Kad es sāku, saprašanas par uzņēmuma dibināšanu nebija nekādas. Sēdējām ar skolasbiedru un pirmo biznesa partneri, dzērām neskaitāmas krūzes tējas un domājām, kā savākt pamatkapitālu. Toreiz mums nebija zināšanu, ka SIA dibināšanai vajadzīga tikai puse no 2000 latiem un tie jāiesaldē uz īsu brīdi, pēc tam ar tiem var rīkoties, otru pusi iemaksājot pēc gada,» saka Ivars. Tolaik viņam jau bija sieva un mazais un licies, ka pareizi būtu sākt tikai tad, kad kontā ir pietiekami daudz naudas, lai ģimene varētu pusgadu iztikt. Tādu summu ātri savākt neizdosies, viņš sapratis un 25 gadu vecumā izlēmis - nav ko, jāriskē! Aizņēmies 1000 latu, nodibinājis grāmatvedības firmu un sācis strādāt. Patlaban viņa paspārnē ir pieci aktīvi strādājoši uzņēmumi, kas darbojas jomās sākot ar grāmatvedības pakalpojumiem un beidzot ar medījumu gaļas eksportu un bērnu preču tirgotavu internetā. «Tagad kļūt par uzņēmēju ir vieglāk nekā pirms gadiem pieciem,» viņš iedrošina. Uzņēmumu reģistrs ir padarījis raitāku dibināšanas procedūru, kas agrāk aizņēmusi vairāk nekā divas nedēļas, bet šodien, ja esi vienīgais īpašnieks un valdes loceklis, dokumenti gatavi jau nākamajā dienā. Valsts savukārt atvieglojusi grāmatvedības kārtošanu, ieviešot tādas opcijas kā individuālais komersants un pašnodarbināta persona, kas, tāpat kā uzņēmumi, maksā 15% nodokli, viņš atzīmē.
No kura gala?
Vārds, uzvārds, e-pasts, telefons un lakonisks «entrepreneur» ir Ivara vizītkartes vienīgais saturs. Viņš saka, ka dzīvē bieži pieturas pie atziņas «keep it simple and stupid». Agrāk uz vizītkartes parādījušies visu firmu logo, bet tas bijis tik mainīgs lielums, ka izdevīgāk bija uzrakstīt pavisam vienkārši - uzņēmējs. Tā viņš arī pēc savas būtības jūtoties. Vienkāršāk droši vien ir tiem, kas līdz kaulam pārzina kādu jomu un uzņēmumu dibina tieši tajā, jo paši grib būt sev saimnieki. Ivaram bija tikai vēlme pašam būt par noteicēju. To viņš sapratis, kad sākumā nolēmis pārticības virsotnes sasniegt algotņa darbā. «Mana problēma bija tā, ka strādāju kā priekš sevis un ļoti personiski uztvēru to, ka priekšnieka domas par stratēģiju atšķīrās no mana redzējuma. Ja man likās, ka viņš dara nepareizi, nevarēju ar to samierināties,» saka Ivars. Tolaik viņš jau bija ieviesis ieradumu, braucot pie stūres, skatīties apkārt un piefiksēt jauna biznesa idejas, lai arī kādā jomā tās būtu. No šīs smadzeņu kustināšanas viņš nav ticis vaļā, kaut idejas tagad pie viņa atnākot pašas jaunu censoņu izskatā. Savulaik viņam pašam bija skolēnu mācību firma Junior Achievement programmā. Tagad viņu kā cilvēku, kurš ar dedzību un optimismu pieiet jaunām idejām, gluži maģiskā kārtā atrod dažādi gados jauni topošie uzņēmēji. «Es pavelkos uz idejām, koncentrējos uz iespējām. Un ne es viens. Cilvēki redz, kāda ir situācija valstī, un nebaidās sākt ko jaunu. Nupat, piemēram, divi puiši ar mani runāja, jo vēlas atvērt džinsu veikalu, kurā būtu labas kvalitātes apģērbs, bet nekas nemaksātu dārgāk par desmit latiem».
Pārlēkt bailēm
Ne tikai vidējam latvietim, bet cilvēkiem vispār ir raksturīgs allaž atrast vairāk iemeslu, lai nesāktu ko jaunu, nevis lai sāktu. Jo sevišķi, ja vadība nav studēta vai iepriekš nav praktizēts vadītāja amats algotā darbā, uzskata Ivars. Lai tiktu tam pāri, viņš iesaka starp saviem draugiem un paziņām uzmeklēt uzņēmējus un tā arī pajautāt - kā lai sāk? Līdz šim Ivars pats ir piekopis dāsnu biznesa ideju publisku apspriešanu. Kritiski jautājumi viņam sniedz vairāk nekā bailes no idejas nozagšanas.
Vienatnē vai kolhozā
Jāsaprot arī, vai sāksi viens vai būsiet vairāki. «Tās ir nākamās tipiskā latvieša bailes - vēsturiski mums ir nepatika pret kolhozu, tādēļ domājam, ka vislabāk ir būt vienam.» Ivara paša uzņēmumos lielākoties ir divi līdzīpašnieki, jo vienmēr ir labi, ka kāds tevi pakritizē vai pabiksta. Lai izvairītos no nespējas vienoties, 50% pret 50% vietā Ivars iesaka 51% un 49%. Dažkārt iesācēji viļas investora un idejas īpašnieka modelī. «Sākumā, kad cilvēkam ir tikai ideja, viņš ir priecīgs par investoru, kam ir nauda, bet tad, kad bizness aizgājis, vienā brīdī viņam var sākt šķist - sasodīts, kāpēc es strādāju, bet tas otrs nedara neko un saņem naudu? Tomēr arī tad ir varianti. Piemēram, sākumā vienoties, ka viens aizdod naudu, par ko otram īstenot ideju, un tad aizdevējs saņem atpakaļ pamatsummu un kādus 10-20% no peļņas.» Nupat Ivars nobriedis jauna portāla veidošanai, tas palīdzēšot idejām atrast investorus. Sākotnēji tam būšot sociāla funkcija - vairot uzņēmēju procentu Latvijā. Pēc gadiem varētu cerēt arī uz peļņu.