Skaidrības par to, cik balsstiesīgo vēlētāju ir apmetušies ārzemēs, nav - dati par to, cik daudz Latvijas pilsoņu ir apmetušies uz dzīvi Īrijā, Lielbritānijā un citviet, ir pretrunīgi. Pērn un šogad to cilvēku skaits, kuri labākas dzīves meklējumos dodas uz ārzemēm, visticamāk, ir ievērojami pieaudzis.
«Pagaidām politiskās partijas nav vērsušās pie Īrijā dzīvojošajiem latviešiem, lai mēģinātu aģitēt. Vienīgā partija, kas jebkādi vispār ir uzrunājusi Zaļās salas latviešus, ir Visu Latvijai!, regulāri piesūtot mūsu portālam baltic-ireland relīzes par savām aktivitātēm,» atzīst portāla baltic-ireland.eu žurnāliste Inguna Mieze.
Viņa atzīst, ka Īrijā dzīvojošo latviešu attieksme pret Saeimas vēlēšanām ir visai neviennozīmīga: «Daļa patiešām aktīvi interesējas par visām norisēm dzimtenē un ir pārliecināti, ka vēlēšanās ir jāpiedalās. Tie visbiežāk ir tautieši, kuri ir pārliecināti, ka agri vai vēlu atgriezīsies uz dzīvi Latvijā, uztur un kopj saikni ar mājās palikušajiem draugiem un radiem. Daļa izjūt aizvainojumu uz Latviju un to parāda ar pilnīgu noliegumu. Šie cilvēki skaidri pasaka, ka vēlēšanās nepiedalīsies un tā ir principiāla attieksme pret politiskajiem procesiem dzimtajā valstī.» Skeptisko attieksmi Dienai apliecina arī Lielbritānijā mītošā Ilona Knagane, kura 10. Saeimas vēlēšanās nepiedalīsies. «Ir slinkums, nav laika un ir vienalga,» - tā I. Knagane. Turpretī ASV diskusijas par 10. Saeimas vēlēšanām jau notiek pilnā sparā, atzīst emeritētais Džordžtaunas Universitātes profesors Juris Vīksniņš: «Par vēlēšanām jau daudz debatē dažādos forumos, bet lielākā tiesa šejienes latviešu jau droši vien būs Vienotības atbalstītāji tik un tā.»
I. Mieze apšauba, vai pie ārzemēs dzīvojošo Latvijas pilsoņu pasivitātes patiešām ir vainojama pašreizējā vēlēšanu kārtība. «Ir latvieši, kuri skaļi deklarē, ka nepiedalās vēlēšanās, jo iecirknis visā Īrijā ir tikai viens - Dublinā un ir pārāk apgrūtinoši braukt simtiem kilometru, lai nobalsotu. Tajā pat laikā latviešu sabiedriskajām organizācijām bija iespēja iepriekš iesniegt lūgumu Ārlietu ministrijai izveidot iecirkņus arī citos Īrijas reģionos, taču netika iesniegts neviens ierosinājums! Iespēju balsot pa pastu mūsējie faktiski neizmanto. Piemēram, Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2009. gadā balsošanai pa pastu pieteicās 10 Latvijas pilsoņu, bet referendumā par apturētajiem Drošības likumu grozījumiem - viens Latvijas pilsonis.»
Latvijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības 5. maijā sāka pieņemt vēlētāju iesniegumus balsošanai pa pastu no ārvalstīm, bet pieteikšanās turpināsies līdz pat 10. septembrim. 2002. gadā notikušajās 8. Saeimas vēlēšanās piedalījās 7350 ārvalstīs dzīvojošu Latvijas pilsoņu, bet 2006. gadā notikušajās 9. Saeimas vēlēšanās - 7490.