Nav tādas «cittautiešu kopienas»

Politika, ja ar to saprotam partiju un tās sponsorējošo grupējumu attiecības, starpetniskās attiecības neapšaubāmi ietekmē. Tomēr šo saikni nevajadzētu pārspīlēt, jo plašsaziņas līdzekļu fokuss uz konkrēto kopienu neizbēgami ir sašaurināts - mēs atspoguļojam partijas X un tās piekritēju reakciju uz t. s. politikā notiekošo. Tajā pašā laikā ir citas informatīvās vides, interešu grupas, kuras uz politiķu un plašsaziņas līdzekļu uzspiesto darba kārtību «nepavelkas». Ja runājam konkrēti par krievu kopienu Latvijā, atliek kaut iepazīties ar interneta vietni russkije.lv, lai apjaustu, ka ir vesels slānis, kuru vairāk par Saskaņas ņemšanu valdībā interesē krievu kopienas vēsture Latvijā, arhitektūra, pareizticības un vecticībnieku gaitas utt. Un šiem cilvēkiem, kuri interesējas par savām saknēm Latvijā, nav problēmu, piemēram, rakstīt par kādu krievu Konstantīnu Ložeņicinu, kurš dienējis Latvijas armijā un kritis 1944. gadā kā ... Latviešu brīvprātīgo SS leģiona oberšturmfīrers. Grūti, protams, noteikt, cik plašs ir šis slānis, kurš interesējas un sajūt kopību ar Latvijas krievu kopienu pirms Otrā pasaules kara un okupācijas, tomēr šie cilvēki apgāž priekšstatu par cittautiešu kopienu kā ļaudīm, kas staigā ar sarkaniem karogiem un ilgojas pēc PSRS. Ir, protams, cittautieši, kuru informācijas avots ir Krievijas telekanāli, bet - ir tādi (spriežot pēc pieprasījuma), kuri Latvijā lasa Kontinent, Ņeprikosnovennij zapas, Novoje ļitaraturnoje obozreņije u. c., kuros savukārt par vēsturi, Krievijas un krievu problēmām tiek runāts inteliģenti un argumentēti.