O.Orlovs nešaubās, ka N.Estemirova nogalināta profesionālās darbības dēļ. «Viņa ne tikai vāca informāciju par cilvēktiesību pārkāpumiem. Viņa centās palīdzēt cilvēkiem, lai meklētu tuviniekus, kas kļuvuši par nolaupīšanas, spīdzināšanas upuriem. Viņa pieprasīja, lai varas iestādes pieliek punktu patvaļai. Valdība viņai to nepiedeva…»
N.Estemirova savulaik bija skolotāja vienā no Groznijas skolām, vēlāk darbojās žurnālistikā. Cilvēktiesību aizsardzībai viņa pievērsās otrā Čečenijas kara sākumā. Ar viņas palīdzību pasaule ieraudzīja bombardēšanā cietušā Groznijas tirgus fotogrāfijas. Viņa rosināja izmeklēt 2000.gada marta notikumus Novije Atagi ciemā, kur tā sauktās tīrīšanas operācijas laikā tika nolaupīti un nogalināti desmitiem cilvēku. Tieši viņa kļuva par pirmo Annas Poļitkovskas vārdā nosauktās prēmijas laureāti.
O.Orlovs uzskata, ka atbildība par slepkavību jāuzņemas Čečenijas varas iestādēm. «Ramzans Kadirovs jau draudēja Nataļjai, uzskatīja viņu par savu personīgo ienaidnieku. Mēs nezinām, vai viņš pats deva pavēli, vai arī to izdarīja viņa tuvākie līdzgaitnieki, kas gribēja izpatikt priekšniekam.»
Ingušijas cilvēktiesību aizstāvis Magomets Musoļgovs stāsta, ka N.Estemirova bija viena no retajām, kas uzdrošinājās strīdēties ar R.Kadirovu. «Viņa ziņoja par cilvēktiesību pārkāpumiem un darīja to neatkarīgi no tā, kas tos pastrādājis.» Memoriāla darbinieki saņēmuši mājienus, ka varas iestādes ir neapmierinātas ar N.Estemirovas pētījumiem. «Mēs riskējām un ļāvām Nataļjai turpināt darbu. Mēs esam ļoti vainīgi,» stāsta O.Orlovs.
Starptautiskā sabiedrība asi nosoda N.Estemirovas slepkavību un pieprasa, lai Krievijas varas iestādes atrastu un sauktu pie atbildības slepkavības pasūtītājus. Tiekoties ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu, Vācijas kanclere Angela Merkele atzina, ka ir šokēta par šo noziegumu. D.Medvedevs apsolīja, ka Krievija rūpīgi izmeklēs slepkavību.
Maskavā tikmēr publicēts pētījums par cilvēktiesību pārkāpumiem Čečenijā, kura sagatavošanā piedalījās arī N.Estemirova. Projekta vadītājs Staņislavs Dmitrijevskis stāsta: «Čečenija ir pazudusi no informācijas lauka. Visiem šķiet, ka pie mums atjaunots miers. Sabiedrība nezina, kas tur notiek patiesībā. Nataļja centās stāstīt patiesību. Daudziem tas nepatika.»