tipa cukura diabētu, aptaukošanos un citām slimībām, uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis.
Svaigu dārzeņu, augļu, ogu ēšana populāra ir svaigēdāju vidū. Tāpēc Diena viesojās pie Matīsa Eglīša (30) svaigēdāju dzīvesveida popularizētāja un restorāna Raw Garden līdzīpašnieka, lai uzzinātu vairāk par svaigēdāju kustību un viņu ēšanas paradumiem.
Ēdiens kā zāles
Kas ir svaigēdāji? Svaigēdāji ēd «dzīvu» ēdienu. Tādu, kas netiek termiski apstrādāts augstā temperatūrā. Ēdienu apstrādā temperatūrā, kas nepārsniedz 45 grādus, lai nezustu aktīvās vielas, vitamīni, antioksidanti, enzīmi, stāsta Matīss. Viņš astoņus gadus ir arī veģetārietis, un svaigēšana, kā viņš pats saka, ir «pakāpenisks evolūcijas rezultāts, tiekšanās uz pilnīgāku diētu, veselīgāku ēšanu un labāku dzīves kvalitāti».
Aizdomāties par to, ko ēd, Matīss sācis pirms astoņiem gadiem, kad devās ceļojumā uz Krētu. Tajā laikā viņš bija tradicionālais latvietis - visēdājs. «Vakarā aizgāju uz restorānu. Izvēlējos cūkgaļas karbonādi. Porcija bija milzīga. Ārā bija 30 grādu silts. Pēc ieturētās maltītes mans ceļojums uz četrām dienām bija beidzies. Vienīgā vieta, kur es tusēju, bija tualete.» Matīs spriež, ka ne velti daudzās siltajās zemēs cūkgaļas ēdieni nav cieņā. Šis notikums licis aizdomāties. Atbraucis atpakaļ, sācis nodarboties ar jogu. «Trešajā ceturtajā lekcijā bija tēma par uzturu, kurā pateica, ka gaļu un zivis nevajadzētu ēst. Man tad šķita - O, mana pieredze un iekšējā intuīcija saka līdzīgi. Vienā dienā atteicos no gaļas.»
Kopš tā laika Matīsa ceļš veselīgākas ēšanas meklējumos tikai turpinājies. Viņš stāsta, ka ir daudz dimensiju, kā skatīties uz ēdienu. «Ja runājam par dzīvnieku nogalināšanu, tad baiļu, agresijas enerģija, ko izjūt lopiņš nokaušanas brīdī, saglabājas ēdienā, ko uzņemam, gaļu ēdot. Otra dimensija ir veselīgs uzturs. Ēdiens organismā veido skābu vai sārmainu vidi. Gaļa, zivis, piena produkti, olas veido skābu vidi. Skābu vidi cilvēka organismā, asinīs var salīdzināt ar akvāriju, kuram trūkst skābekļa, tādēļ strauji vairojas aļģes. Cilvēkam tā ir vide, kur rodas mikrobi un slimības.» Matīss stāsta, ka veselīgam uzturam 70-80% pārtikas, ko uzņemam, jābūt sārmainu vidi veicinošam. Sārmainas vides produkti ir dārzeņi, augļi un zaļumi. Jo vairāk auglī ir cukura, jo vairāk tas sliecas uz «skābo pusi». Alkohols arī ir skābu vidi veicinošs, tomēr vīnu Matīss dzer. «Ēdiens ir jūsu zāles, un zāles ir jūsu ēdiens,» par sev tuvo ēšanas filozofiju saka svaigēdājs.
Jāēd vairāk salātu
Matīss jau kādu laiku ir arī vegāns - neēd piena produktus, jo arī tie ir skābu vidi veicinoši. Matīsam saku, ka, vadoties pēc viņa filozofijas, jāpārtiek tikai no salātiem. «Tas ir ļoti vienkāršots priekšstats,» viņš atbild. «Jā, pamats ēdienkartei ir zaļumi, ap kuriem veido visu pārējo. Ēdu riekstus, sēklas, augļus, ogas, dārzeņus... Ēdienkarti jāmāk sabalansēt, lai organismam nekaitētu, lai tas nenonāktu uzturvielu badā. Neesmu simtprocentīgs svaigēdājs, ēdu pupas, kuras vāru. Ir radikāli svaigēdāji, kas uzskata, ka pat 1% termiski apstrādāta ēdiena asimilāciju samazina par 30-40%. Es līdz šādai pārliecībai neesmu izaudzis.» Vai svaigēdāji ēd gaļu? Matīss saka, ka esot arī tādi, bet šo jautājumu viņš atsakās komentēt, jo gaļas ēšanu neatbalsta.
Matīss ir pārliecināts, ka jaunības maksimālismā vai neapdomāti mesties iekšā 100% svaigēšanas kustībā būtu muļķīgi. «Mans dzīvesveids un izpratne par to, kas manai dzīves kvalitātei nepieciešams, ir veidojusies vairāku gadu prakses laikā.» Atskatoties pagātnē, viņš secina, ka ir pieļautas arī kļūdas. Piemēram, kad kļuva par veģetārieti, «gaļu atmeta», bet daudz kas viņa ēdienkartē nemainījās. Uz šķīvja palika tie paši kartupeļi ar majonēzi un maza salātu kaudzīte vai labākajā gadījumā tomātu ripiņa. Salātu čupiņai jākļūst lielākai - tai jāaizņem 70% no šķīvja.
Augot izpratnei par veselīgu ēšanu, Matīss secinājis, ka ēstuvēs nevar baudīt to, ko vēlas, bieži ēdiens bijis pārsālīts un taukains. Tāpēc bijušajam Swedbank darbiniekam Matīsam radusies ideja par sava restorāna atvēršanu. «Ir jāizvērtē, kā ēdiens ietekmē organismu - vai pēc tā ir smaguma sajūta kuņģī, vai pēc maltītes ir vēlme pagulēt. Kad biju visēdājs, tā gadījās bieži. Svaigēšana ir ēdiens, kas man liek justies viegli,» saka Matīss. «Apsveicami, ka svaigēdāji uzturā lieto tik daudz dārzeņu un augļu. Tomēr man ir bažas, vai produktu apstrāde 45 grādu temperatūrā ir pietiekama, lai nogalētu visus mikrobus. Jāpatur prātā, ka termiski neapstrādāti produkti var būt dažādu zarnu infekciju slimību ierosinātājs, piemēram, dizentērijai un citām,» saka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska.