Brokastis viesnīcā tūristam ir svēta lieta. Tas nozīmē, ka katru dienu vienā un tajā pašā laikā esi spiests ieturēt dienas galveno maltīti, kā brokastis dēvē dažs labs uztura speciālists. Izrādās, tieši tad rodas vērtīgas atklāsmes, pie kurām mājās, iespējams, nemaz nenonāktu.
Siers, šķiņķis, desa, ievārījums, maize, pāris negatavu vai kompota augļu, jogurts, brokastu pārslas - ceļotājiem šāds standarta brokastu galda piedāvājums lielākajā daļā Eiropas vidusmēra viesnīcu ir labi pazīstams (nerunāsim par izņēmumiem Francijā, Anglijā u. c.). Neņemos spriest, ko mājās brokastīs ēd tie, kuri četrpadsmit dienas pēc kārtas ir spējīgi locīt iekšā sintētiska šķiņķa kalnus, taču man parasti jau ceturtajā dienā uzmācas šaubas, vai vajag sevi mocīt. Varbūt esmu tipisks nebrokastu cilvēks?
Jaunākais ceļojums pierādīja pretējo - esmu tipisks brokastu cilvēks, taču - ja brokastīs tieku pie rīsu nūdeļu zupas. Visas šīs reizes saistītas ar ilgāku uzturēšanos Āzijā - Šrilankā, Indijā, Taizemē, Vjetnamā. Tās ir zemes, kur brokastis pārsvarā sākas ar zupu un vakariņas beidzas ar zupu, un arī mana dienas ēdienkarte bija atbilstoša vietējo tradīcijām. Pēc 15 dienām Vjetnamā ar rīsu nūdeļu zupu katrās brokastīs man vairs neviens neiestāstīs, cik veselīgas ir veikalā pirktās brokastu pārslas (starp citu, lielajā mušļa pakā,pēc vācu televīzijas raidījuma Servicezeit pētījuma, vidēji ir «paslēpts» 31 gabaliņš cukura).
Vjetnamā gan uz ielām (kur visas maltītes ietur 99% vietējo), gan viesnīcās darbojas viens princips - pavārs vai gatavotājs ielej dziļā bļodiņā buljonu, ieliek saplucinātus vārītas vistas vai liellopa gaļas gabaliņus, reizēm arī zivis, bagātīgi ieber visvisādus ļoti garšīgus zaļumus un pēc tam pieliek iepriekš sagatavotas, bet pirms pasniegšanas uz brīdi ūdenī iemērktas rīsu nūdeles. Šādu zupu ēd ar irbulīšiem, bet šķidrumu var izsmelt ar karoti. Var arī skaļi izstrēbt, kā to dara vietējie. Jo skaļāk strebj, vēlams, iesūcot arī dažu labu garo nūdeli, jo garšīgāka zupa. No šī paņēmiena gan es atteicos, bet zupa man kļuvusi par nepieciešamību. It sevišķi agros rītos - tādos, kādos man gadiem ilgi doma par brokastošanu likusies pretdabiska. Vienīgais, kā pietrūkst, ir speciālais nūdeļu mērcēšanas sietiņš; to es neapdomīgā kārtā Vjetnamā nenopirku.
Starp citu - fakts pārdomām tiem, kam zupa brokastīs šķiet kas nepieņemams. Vjetnamā liekais svars ir nepilniem 3% iedzīvotāju. Tiem ļaudīm, kas brokastīs diendienā ēd tradicionālo rīsu nūdeļu zupu, liekā svara nav vispār!