Olimpisko spēļu debitants Ņikiforenko pats bija izbrīnīts par ceļazīmes iegūšanu uz Rio un izbaudīja spēļu gaisotni. Lai gan viņš startēja dienas otrajā cīņā, skatītāji ar spiedzieniem jau pieskandināja arēnu. Tie gan bija veltīti džudistiem blakus tatami. Brazīlietis Rafels Silva priekšlaicīgi uzveica Hondurasas pārstāvi Ramonu Piletu. Arī Ņikiforenko cīņā laikrādis visas piecas minūtes nenoskaitīja. Jau no pirmajām džudistu kustībām bija redzams, ka fizisko rādītāju atšķirība ir ievērojama. Augumā raženais un miesās druknais Azerbaidžānas pārstāvis Ušangi Kukauri itin viegli atvairīja Artūra centienus pielietot kādu paņēmienu, bet pats veica trīs rezultatīvus uzbrukumus, uzvarot ar ippon.
Mediju zonai Artūrs izslīdēja cauri, ar vienu roku pieturot elkoni, un ļāva runāt trenerim Oļegam Baskinam. «Es domāju, ka savainojums nav nopietns. To viņš ieguva, kad pretinieks ar savu masu viņu sagrieza. Pēc pāris nedēļām viss būs kārtībā.»
Baskins runāja skaidru valodu: «Izredžu praktiski nebija. Tikai minimālas, ja būtu izdevies viņu noķert uz kādu paņēmienu vai parterā. Bijām jau paredzējuši, ka tā būs. Sagatavojies viņš bija pareizi, tāpat pareizi cīnījās, bet pretinieks bija spēcīgāks.»
Treneris skaidroja, ka Artūrs ir mākslīgi pārmests uz smagāko svara kategoriju, lai iekļūtu olimpiskajā komandā: «Svara kategorijā līdz 100 kilogramiem jau startēja Jevgeņijs Borodavko, tāpēc Artūrs izmantoja Eiropas kvotu smagajā svara kategorijā. Artūrs ar 100 kilogramu svaru cīnījās pret džudistu, kuram ir 140 kilogramu un kurš pāris reižu jau ir uzvarējis nopietnos turnīros. Vieglajās svara kategorijās vēl gadās visādi pavērsieni, bet smagajā - ļoti reti, turklāt Azerbaidžānu pārstāvošais Kukauri ir gruzīns, un viņš ļoti labi jūt cīņas gaitu.»