Tomēr vismaz daļa mājsaimniecību pārstāvju ir neapmierināti un uzskata, ka valstij vajadzētu nodrošināt lielāku atbalstu. Līdz šim gan neizmantoto enerģiju mājsaimniecības nodeva tīklos vispār bez maksas, bet atpakaļ to iepirka par pilnu cenu. Tagad, piemēram, pie tarifa 0,0818 Ls/kWh nodoto enerģiju varēs saņemt atpakaļ, maksājot nepilnus sešus santīmus par kWh bez PVN. Tāpēc ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts šo jauno regulējumu novērtējis pozitīvi un prognozējis, ka tas varētu palielināt to mājsaimniecību skaitu, kas izmanto šādā veidā iegūtu zaļo enerģiju.
Skrundas novada iedzīvotājs Miervaldis Feldmanis, kurš šogad uzstādījis saules baterijas, savā mājsaimniecībā ieguldot 12 tūkstošus latu, savukārt uzskata, ka, ņemot vērā veiktās investīcijas, nevar runāt par atbalstu pašreizējā likuma grozījumu ietvaros. Viņa vērtējumā tas ir tikai mazs grūdiens pareizajā virzienā, taču maksai par sadales tīkla izmantošanu kopā ar OIK nevajadzētu būt tik lielai. «Šī maksa nav adekvāta,» uzskata M. Feldmanis.
Durbes novada iedzīvotāja Ludmila skaidro, ka pa dienu, kad saules elektrostacija saražo visvairāk, ģimene ir darbā un visu neizmantoto elektroenerģiju nodod tīklos. Līdz šim jau divus gadus šīs kWh tika «uzdāvinātas Latvenergo», norāda Ludmila, pozitīvi novērtējot, ka beidzot pieņemts normatīvais akts, kas uzlabo esošo situāciju.
Saules enerģijas asociācijas valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Bērziņš uzskata, ka mājsaimniecībām vajadzētu bez maksas saņemt atpakaļ visu nodotās enerģijas daudzumu un tad tas būtu veiksmīgs atbalsta instruments, kā jau ir citviet Eiropā. Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis Dienai paskaidroja, ka, iespējams, pēc laika tiks izvērtēta nepieciešamība palielināt atbalstu mājsaimniecībām, taču EM lēmusi šajā jomā iet «maziem solīšiem».