Mazliet greizi nepareizi
Kas viņiem visiem ir kopīgs? «Neatkarīgā, rotaļīgā un asā kursiešu mentalitāte,» vienu no skaidrojumiem piedāvā kritiķis un mākslas zinātnieks Ants Juske, «viņi visi ir turējušies pretī dažādiem igauņu mākslas meinstrīmiem, viņu darbus var pazīt pa gabalu.» Tuvāk Kursi skolas dalībnieku radītos darbus šogad varēja iepazīt jubilejai veltītajās izstādēs Igaunijā - par godu šim notikumam tie bija apskatāmi Tallinas Vāla galerijā un Tartu mākslinieku mājā. Kuratore Baiba Morkāne atklāj, ka kopā ar mākslinieci Annu Heinrihsoni braukušas uz kaimiņvalsti, lai izvēlētos darbus Rīgas mākslas telpas izstādei. «Viņi mūs nedaudz pakoriģēja - atveda to, ko gribēja,» smejoties atklāj Baiba Morkāne, kuras raksturojumā kursieši vēl joprojām ir «pilnīgi neatkarīgi un nevadāmi».
«Es vienmēr esmu bijis mazliet greizs, neliec mani rāmjos!» teicis igauņu mākslinieks Pēters Alliks, kura personālizstāde Es to redzēju 2011. gadā bija skatāma galerijā Bastejs. Viņš bija viens no pieciem Kursi skolas pārstāvjiem, kuru darbi tajā bija izstādīti arī pagājušogad. «Es sapratu, ka mana galerija ir par mazu, lai sarīkotu izstādi visai grupai,» par nodomu to izstādīt Rīgas mākslas telpā norāda Baiba Morkāne. «Tik liela igauņu mākslinieku izstāde kopš neatkarības atgūšanas laikiem Latvijā nav bijusi,» par Kursi skolas izstādi piebilst tās kuratore, kura uzskata, ka ir pēdējais laiks sākt pastiprināti interesēties vienam par otru, jo paši par sevi mēs esot mazi un pārējās Eiropas uztverē Baltijas valstis esot kā vienota telpa.
Attīstītā humora izjūta
«Kursi koolkond ir mūžīga,» rakstīts Igaunijas mākslinieku grupas 25 gadu jubilejai veltītajā izdevumā. Tās pirmsākumi meklējami 1988. gada pavasarī Tartu, kur to izveidoja četri mākslinieki - Ilmārs Krūsamē, Prīts Pangseps, Pēters Alliks, Alberts Gulks. «Četri jautri cilvēki,» sarunā ar Dienu precizē Ilmārs Krūsamē, jo tajos laikos māksliniekam kā atsevišķai vienībai parādīt sevi esot bijis ļoti sarežģīti. Grupas nosaukums tika aizgūts no neliela ciemata Kursi, kas atrodas starp Tartu un Tallinu, turklāt tas atgādina svešvārdu jeb internacionālismu «kurss». Kursa maiņa bija viņu mērķis, un Igaunijā bieži runājot, ka Kursi skolai tas ir izdevies un tā «ir sagrāvusi uz metropoli centrēto mākslas modeli».
«Viņi bija ieinteresēti tajā, kas notiek dzīvē un mākslā, viņu humora izjūta bija attīstīta labāk par vidējo statistisko, un sākumā tā bija kopēja absurda un groteska realitātes uztvere, kas kļuva par viņu izpausmes veidu,» raksta igauņu dzejnieks Hanness Varblane. Vēlāk šai četrotnei pievienojās vēl pieci mākslinieki - Marko Mētamms, Reiu Tīrs, Imats Sūmanns, Prīts Pajos un Killī Suitso. «Mēs esam draugi,» par Igaunijas mākslinieku grupu piebilst viens no tās dalībniekiem Alberts Gulks. «Neviens nav aizgājis, neviens nav pateicis: pietiek!» piebilst Ilmārs Krūsamē, kurš Kursi skolas pārstāvjus ir iemūžinājis portretos.
Deviņgalvu monstrs
«Māksliniekiem būtu jābūt mākslas zinātnieku skolotājiem, bet tagad skolotājs ir nauda un kultūrpolitika,» mākslinieks Ilmārs Krūsamē izstādes atklāšanā Rīgā vēlreiz apliecina par grupu teikto apgalvojumu, ka tās pārstāvji vienmēr ir spējuši prasmīgi izmantot vārdu spēku. «Kursi skola ir ievērojamu personību skola,» akcentē kritiķis un mākslas zinātnieks Ants Juske - starp sākumā ironiski pašsludinātajiem «provinciāliem māksliniekiem» tagad ir gan biennāļu mākslinieki un valsts mākslas balvu laureāti, gan Igaunijas mākslas institūciju vadītāji un priekšsēdētāji, bet viņi vēl joprojām ir monolīta grupa. «Katra no deviņgalvu monstra Kursi deviņām galvām ir pati uz saviem pleciem un kā skola negrasās izklīst,» raksta Hanness Varblane.
Savukārt galerijā Bastejs visi igauņu mākslas cienītāji var apmeklēt mākslinieku grupas pārstāvja Pētera Allika izstādi Art Is a Serious Thing. «Rīgas mākslas telpā ir izstādītas viņa gleznas, bet Bastejā - linogriezumi, viņš ir viens no izcilākajiem, kas strādā šajā sarežģītajā tehnikā,» uz abām izstādēm aicina kuratore Baiba Morkāne.
Izstāde