Šā gada 2. jūnijā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) parakstīja līgumu par pievienošanos OECD, un 1. jūlijā Latvija oficiāli kļuva par organizācijas dalībvalsti. Kopš tā brīža esam saņēmuši jau vairākas rekomendācijas dažādu nozaru sakārtošanai. Atbildīgās ministrijas apgalvo, ka ieteikumus noteikti ņems vērā, tomēr eksperti neizslēdz iespēju, ka atkal varētu pietrūkt politiskās gribas un pēc gada, kad Latvijai būs jāsniedz atskaite par progresu rekomendāciju ieviešanā, vairākas lietas politiskās gribas trūkuma dēļ tā arī būs palikušas vēlamības izteiksmē.
Jāatgādina, ka dalības maksu organizācijā šogad segs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šīgada iemaksa 417 602 eiro apmērā ir aprēķināta, ņemot vērā, ka šogad Latvija vēl nav OECD dalībvalsts pilnu gadu.
Ar analīzi nesteidzas
Diena jau vēstīja, ka pavisam nesen iznācis OECD ziņojums izglītības jomā un, kamēr citās valstīs jau pirmajās dienās tam sekoja analīze, Latvijā lielas diskusijas nemanīja. Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), lūdzot tai komentēt datus, runāja tikai aplinkus, norādot, ka ziņojums tiks izmantots kā darba instruments, lai plānotu tālāku sistēmas attīstību, bet esot nepieciešams laiks un iedziļināšanās, lai to varētu izmantot maksimāli efektīvi. Bijušais izglītības ministrs Roberts Ķīlis pret šādu attieksmi bija skarbs, uzsverot, ka citur to uztver kā svarīgāko gada ziņojumu, kamēr Latvijā iegūtos datus neviens īsti pat negrib analizēt. Jau uzreiz pēc ziņojuma publicēšanas speciālistiem to vajadzējis analizēt, bet Latvijā diskusiju veicinājuši tikai žurnālisti. «Man nekad nav bijusi sajūta, ka šāds visautoritatīvākais gada apkopojums par izglītības situācijas attīstību pasaulē tiktu aktīvi diskutēts [Latvijā], analizēts semināros, publiskos blogos iestādēs, kurām par šo uzdevumu valsts tiešā veidā maksā,» norādīja R. Ķīlis.
Uzrunājot IZM atkārtoti, tās pārstāvji norāda, ka OECD rekomendācijas saskanot ar jau veicamajām reformām un izvirzītajām politikas prioritātēm, kas ir noteiktas Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, Valdības rīcības plānā un citos politikas plānošanas dokumentos. Proti, laikā pirms iestāšanās OECD organizācija izstrādāja detalizētu izglītības sistēmas izvērtējumu un daudzas no šīm tēmām apskatītas arī jaunajā ziņojumā - svaigākajās rekomendācijās esot jau visiem sen zināma informācija.
Viss pašu rokās
Tomēr tas, ka citviet jau sāktas diskusijas, bet pie mums nepieciešams ilgāks laiks datu apstrādei un neviens uzreiz starptautiskos ieteikumus komentēt īsti nav gatavs, liek jautāt, vai iestādēm ir pietiekama kapacitāte saņemto datu apstrādē un ilgi gaidītie ziņojumi vienkārši neieguls atvilktnēs. Dienas uzrunātās ministrijas norāda, ka tām nav īpašu cilvēku, kas izskatītu tikai ar OECD saistītos jautājumus, tas ir noteikts kā papildu pienākums jau esošajiem darbiniekiem. Taču Latvijas vēstniece OECD Ivita Burmistre uzskata, ka tā nav problēma: «Cik vien iespējams, ministrijas tiek aicinātas OECD jautājumus un tēmas efektīvi integrēt jau esošajos plānos, koordinācijas mehānismos un darba pienākumu izpildē. Ir pāragri runāt par to, vai būs nepieciešami atsevišķi cilvēku resursi, tas būtu jāvērtē katrai ministrijai savas kompetences ietvaros.»
Jāatgādina, ka rekomendāciju ieviešanu daļēji uzrauga arī OECD, taču tikai no pašām dalībvalstīm ir atkarīgs, cik veiksmīgi un efektīvi tiks pielietotas sniegtās iespējas, zināšanas un kontakti. Pēc vēstnieces domām, neesot pamata bažām par to, ka rekomendācijas paliks atbildīgo nozaru ministriju plauktos, jo esot jūtama valdības vēlme un spējas aktīvi strādāt pie to ieviešanas. «Ministru kabinetā apstiprinātais rīcības plāns, kā arī atsevišķu nozaru uzraudzība no OECD puses ir garants tam, ka izmantosim OECD sniegtās rekomendācijas savā labā,» ir pārliecināta I. Burmistre. Tik optimistisks gan nav Latvijas ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds, kuram nav pārliecības, ka politiskā griba pildīt visus ieteikumus būs pietiekama: «Diemžēl man nav pārliecības, taču gribētos domāt, ka esam iestājušies OECD ne tikai ar mērķi uzlabot savu tēlu, bet arī ņemt piemēru, mācīties un uzlabot mūsu funkcionēšanu kā valstij. Kopumā es domāju, ka politika ir kompromisu māksla, un politiskā griba nav absolūts jēdziens, būs krustugunis starp institucionālo kapacitāti, politiskajām interesēm un politisko gribu, un, protams, ka kaut kādi upuri visā tajā stāstā būs. Man nav viennozīmīgas atbildes, bet tas neattiecas tikai uz mūsu valsti, tā notiek visur.»
Savukārt Ārlietu ministrija (ĀM) uzskata, ka efektīvā rekomendāciju izpildē izšķiroša loma būs arī sabiedrības uzmanībai un iesaistei. Plāns OECD rekomendāciju ieviešanai ir instruments, kas sniedz iespēju gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan uzņēmējiem, gan citiem ieinteresētajiem prasīt konkrētu rīcību no atbildīgajām institūcijām noteiktos termiņos.
Pirmie redzamie augļi
Visas Dienas uzrunātās ministrijas atzīst, ka rekomendācijas, kas sniegtas pirms un pēc iestāšanās, bijušas vērtīgas, daļa no tām jau esot ieviestas arī dzīvē. Piemēram, kā konkrētu jomu, kurā uzlabojumi jau šobrīd ir vērojami uzņēmējiem, var minēt patērētāju aizsardzības un konkurences politiku. Izmantojot OECD dalībvalstu labāko praksi, izstrādāts un ieviests ārpustiesas patērētāju strīdu risināšanas mehānisms, kura mērķis ir ietaupīt gan patērētāju, gan uzņēmēju laiku un resursus. Vēl ĀM min, ka, lai nodrošinātu Latvijas atbilstību OECD Pretkorupcijas konvencijai, kopumā veikti 15 likumu grozījumi, pilnveidojot Krimināllikuma, Kriminālprocesa un citu likumu normas, kas regulē cīņu ar kukuļdošanu ārvalstu amatpersonām. Tāpat veikta virkne pasākumu, lai uzlabotu finanšu sistēmas uzraudzību un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas risku novēršanu.
Turpmāk ar zināmu regularitāti no organizācijas puses gaidāmi jauni ziņojumi ar tiem pievienotajām rekomendācijām situācijas uzlabošanai arī Latvijā. Viena no nozīmīgākajām izdevumu sērijām ir valstu ekonomikas pārskati. Pirmo reizi šāds pārskats par Latviju tapa iestāšanās procesa laikā un tika publicēts 2015. gada februārī. Pašlaik organizācija jau ir sākusi darbu pie nākamā pārskata par Latviju, kurā tiks iekļauts visaptverošs valsts ekonomikas izvērtējums, izvērtēta iepriekšējā pārskatā sniegto rekomendāciju ieviešana un padziļināti pētīti atsevišķi ekonomikas sektori. Katra dalībvalsts šādu pārskatu saņem ik pēc diviem gadiem.