.. ekonomiskās vienošanās parakstīšana mums ir neiespējama,» aģentūra Reuters citē Polijas premjerministru Donaldu Tusku. Kā Diena noskaidroja Ārlietu ministrijā (ĀM), arī Latvija, tāpat kā citas ES dalībvalstis, kas nav ieviesušas eiro, pauž līdzīgas prasības.
Latvijai ir būtiski, lai tā varētu eirozonas samitos piedalīties kaut vai novērotāja statusā, pastāstīja ĀM preses sekretārs Jānis Sīlis. Par šo un citiem svarīgiem jautājumiem Latvija savu pozīciju paudīs ārkārtas samitā 30. janvārī Briselē, līdz tam pozīcijai piešķirts ierobežojošas pieejamības informācijas statuss.
«Noplūdušajā» starpvalstu valdību līguma ceturtajā darba variantā paredzēts, ka eirozonas samiti notiks vismaz divas reizes gadā, kuros tiks apspriesta eirozonas pārvaldība un turpmāka attīstība, par šo sarunu iznākumu informējot pārējās līgumu parakstījušās ES dalībvalstis, kuru valūta nav eiro, kā arī Eiroparlamentu. Līguma darba variants arī paredz, ka ārpuseirozonas valstu vadītāji vismaz reizi gadā tiktu uzaicināti uz eirozonas valstu samitiem. Uz šiem samitiem «varētu tikt uzaicināts» arī Eiropas Parlamenta prezidents.
Lai arī līguma par kopēju fiskālo politiku parakstīšanu apspriež 26 valstis, novērotāja statusā darba procesā piedalās arī Lielbritānijas pārstāvji.
Vēl ir pāragri prognozēt, cik valstis parakstīs šo līgumu, ņemot vērā pretrunīgo attieksmi pret notikumiem eirozonā, iespēju rīkot nacionālos referendumus par līguma parakstīšanu apsver Īrija un Čehija, savukārt Malta paudusi vairāk noraidošu pozīciju.