Tā varētu sarakstu turpināt bezgalīgi, tomēr pārmērība ir lieka. Man bērnībā aizliedza gandrīz visu. Ārste baltā virsvalkā, rādot uz tabulu, kas piekarināta pie kabineta sienas, mammai paziņoja: «Jūsu bērns nedrīkst ēst produktus, kas ir sarkanā un oranžā krāsā. Ja bērnam gribat dot ābolus, tad tikai zaļos. Nekādā gadījumā sarkanos.» Mamma stāsta, ka pēc pusstundu ilgās lekcijas par produktu ļauno iedarbību uz manu organismu, es esot pavisam apjukusi un savā bērna izmisumā secinājusi, ka turpmāk neēdīšu vispār. Lai kā mamma centās ārsta ieteikto diētu ievērot, aizbraukusi uz laukiem, es vairs nebiju kontrolējama. Rotaļas un mazie lauku darbiņi mijās ar pazušanu dārza biezoknī un visa, kas izrauts, noplūkts vai salasīts, stumšanu māgā. Krāsu teorija izbālēja un tika aizmirsta uz visiem laikiem.
Tāpat veiksmīgi aizmirstas teorijas par E un citām kaitīgajām vielām. Nekad neesmu sekojusi līdzi nekādiem E. Varbūt tāpēc, ka slinkums, bet varbūt tāpēc, ka manī ieaudzinātā mīlestība pret dabīgu ēdienu un pirmais nokostais kumoss spēs pateikt, kas ir īsts un kas - viltots. Izvēlos to, kas garšo. Mana roka nekad nesniedzas pēc šokolādes, tās vietā es groziņā ielieku biezpiena sieriņu Kārums. Parasta jogurta vietā izvēlos bio jogurtu, vismaz sajūta, ja produktā ir viena labā viela, kas spēs neitralizēt arī slikto vielu, ja tā iekļauta turpat. Ja apēdu kādu svešzemju persiku vai vīnogu ķekaru, virsū uzkožu omes ābolu un ticu, ka viss izlīdzinās. Manuprāt, galvenais ir dažādība, tā ir mana drošība, lai nešautu pavisam greizi. Sev kaut ko liegt vai ierobežot nav manā gaumē. Vismaz ēšanas ziņā ir labi, ka ārā ir tāds karstums, negribas daudz ēst. Var ietaupīt naudu un izvēlēties kaut ko tādu, ko katru dienu nevaru atļauties. Piemēram, uz pludmali neņemt līdzi bulciņu, bet gan sušī - aļģu lapās ietītu lasi ar rīsiem. Bet vislabākais, protams, meklēt kādu dārza saimnieku, ar kuru sarunāt pa mazām naudām iegādāties augļus un dārzeņus, kas šajā laikā sprāgst laukā kā no pārpilnības raga. Tieši tā mēs agrāk darījām ar opi - braucām ķiršu medībās! Nav nemaz tik grūti sagatavot kaut ko barteram no sava dārza vai nopirkt ciemkukuli Rīgā, un ar lielu apņēmību un labu prātu doties pie zemniekiem uz laukiem!