Taču jau šonedēļ Zaļo un Zemnieku savienība bija spiesta rīkot ārkārtas tikšanos ar premjeri Laimdotu Straujumu (Vienotība), lai panāktu zemniekiem vēl Valda Dombrovska (Vienotība) valdības laikā doto solījumu izpildi. «Mēs taču nevaram iet kopā ar zemniekiem piketēt paši pret savu valdību,» Dienai sacīja ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis.
To, ka nesen notika trīs valdības partiju neformālās divpusējās tikšanās, Dienai apstiprināja gan Vienotības līdere Solvita Āboltiņa, gan A. Brigmanis un NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars, kurš teica: «Svarīgākais jautājums bija, kāda koalīcija būs pēc vēlēšanām, kas ir ģeopolitiska rakstura izšķiršanās. Valdība ar Saskaņu būtu nepareizs signāls starptautiskajai sabiedrībai, kam var būt negatīvas sekas.» Kā varēja secināt, ne visi partneri bija droši par pārējo - tagadējo sabiedroto - koalīcijas partneru izvēli pēc vēlēšanām. No valdības partiju pārstāvju sacītā varēja saprast, ka partneri ir pārrunājuši savstarpējās attiecības, lai politiskā konkurence pirms vēlēšanām būtu godīga un neradītu iespaidu par pretrunām to starpā. Katra arī nosaukusi sev būtiskos jautājumus, un pārējie solījuši izturēties ar izpratni pret vēlmi kampaņā atsaukties uz savām prioritātēm. Nacionālajai apvienībai, piemēram, tā ir uzturēšanās atļauju tirdzniecība, kurā tā saskata draudus Latvijas ekonomikai. Arī Vienotības frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis atzina, ka šādas neformālas sarunas ir labākā sadarbības metode tādās situācijās.
Zaļo un Zemnieku savienībai, kura atbild arī par zemkopības nozari, ir būtiski vēlētāju acīs aizstāvēt tieši lauksaimnieku intereses. Taču pēc otrdienas valdības sēdes partija riskēja pazaudēt daļu atbalstītāju, jo valdībā netika skatīts zemniekiem būtisks ziņojums. Jau V. Dombrovska valdības laikā bija apsolīts pārejas periodā valsts atbalsts lauksaimniekiem, kas 2015. gadā prasīts 50,96 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu Latvijas zemnieku konkurētspēju. V. Dombrovska valdība sarunās par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu piekrita, ka nākamos trīs gadus lauksaimnieki saņems mazāku atbalstu no ES nekā iepriekšējos gados. Pēc ZZS frakcijas aplēsēm papildu finansējums svarīgs, lai valsts atbalsts saglabātos vismaz 2013. gada līmenī, bet kopējais maksājumu apjoms tik un tā nepietuvināsies tam līmenim, kāds ir Lietuvā un Igaunijā.
L. Straujuma, kura V. Dombrovska valdībā bija zemkopības ministre, solīja Zemkopības ministrijas ziņojumu par atbalsta pasākumiem atkārtoti iekļaut kādā no tuvākajām valdības sēdēm, bet šajā otrdienā darba kārtībā tas esot parādījies viņai negaidīti. L. Straujuma teica, ka arī pirmdien koalīcijas sanāksmē ZZS nav to īpaši pieteikusi. Tāpat premjere solīja, ka valdība izskatīs arī iespēju papildus piešķirt 5,6 miljonus eiro akcīzes nodokļa kompensēšanai lauksaimniecībā izmantojamajai degvielai, kas zemniekiem nepieciešama lauku apstrādē. Pret Zemkopības ministrijas sagatavoto piedāvājumu iebildumi bijuši Finanšu ministrijai. A. Brigmanis uzsvēra, ka ir svarīgi, lai šos jautājumus valdība izskata līdz vēlēšanām, atgādinot arī, ka Krievijas noteikto sankciju dēļ Latvijas lauksaimnieki jau tā piedzīvo zaudējumus, piemēram, piena nozarē.